Andris Kulbergs: "Vienotības" virzītā iepirkumu reforma palielinās korupcijas risku

Politiskā spēka "Apvienotais saraksts" deputāts Andris Kulbergs uzskata, ka, ņemot vērā tā saucamo IT iepirkuma lietu, šobrīd būtu bezatbildīgi virzīt sasteigtas izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kurās iezīmējas satraucoši korupcijas riski.

Finanšu ministrijas virzītais likumprojekts paredz mainīt "mazā iepirkuma" regulējumu, nosakot, ka publiskie iepirkumi pasūtītājiem būs jāveic no Eiropas Savienības sliekšņa — 5,538 miljoniem eiro publiskiem būvdarbu līgumiem un 143 tūkstošiem eiro publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem. Tas nozīmē, ka sabiedrībai, pretendentiem un medijiem prognozējami nebūs pieejama informācija par valsts iepirkumiem vairāk kā viena miljarda eiro apmērā, ņemot vērā pērn noslēgto iepirkumu līgumu minētajos sliekšņos.

"Gan būvniecībā, gan pakalpojumu nozarēs tā ir liela nauda.

Balstoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja līgumu reģistra datiem, 2025. gadā noslēgto iepirkumu līgumu kopsumma ir 7,79 miljardi eiro. Publisko būvdarbu līgumi zem 5,538 miljoniem eiro veido 9,39% no visiem iepirkumiem ar kopējo summu 731 952 006 eiro. Piegādes un pakalpojumu līgumi zem 143 tūkstošiem eiro veido 5,48% no visiem iepirkumiem ar kopējo summu 426 934 710 eiro. Tas nozīmē, ka sabiedrībai, tostarp pretendentiem un medijiem, nebūs pieejama informācija par lēmumu pieņemšanas procesu publisko līdzekļu izlietojumā šajos finanšu apmēros, kas pērn sasniedza vairāk nekā 1,1 miljardu eiro. Uzskatu, ka virzītās izmaiņas ne tikai mazinās konkurenci uzņēmēju vidū, bet arī būtiski palielinās korupcijas riskus, jo liela daļa iepirkumu faktiski būs neredzami un necaurskatāmi pārvaldīti," norāda A. Kulbergs.

Politiķis uzsver, ka nevalstiskās organizācijas jau ir norādījušas uz vairākiem būtiskiem riskiem, izvērtējot likumprojekta grozījumu versiju, tādēļ šobrīd ir skaidrs, ka iztrūkst padziļinātu diskusiju.

"Kā redzam, jau šī brīža Publisko iepirkumu likuma versijā, ko Finanšu ministrija ar lielu sparu vēlas vienkāršot, pastāv korupcijas riski. Tādēļ uzskatu, ka mūsu valsts pārvalde pagaidām nav nobriedusi vienkāršotām procedūrām, pieņemot lēmumus par ievērojamu valsts līdzekļu izlietojumu. Mēs nevaram atļauties, ka viens miljards aiziet pelēkajā zonā. Tieši tāpēc aicinu kopā ar NVO partneriem un ekspertiem padziļināti izvērtēt virzītos grozījumus, lai likums netiktu pārsteidzīgi pieņemts. Protams, jaunajā likumprojektā ir arī atbalstāmi aspekti, tomēr jāatceras —

nereti ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli.

Savā ziņā ierēdniecības reputācijas krīzē mēs jau šobrīd esam tur nonākuši," uzsver A. Kulbergs.

Šā gada februārī Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Konkurences padome, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācija, kā arī Delna vienotā pozīcijā norādīja, ka publisko iepirkumu sistēmas reforma var ievērojami samazināt atklātību un konkurenci, radot pamatotas bažas par godīgu un efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu.