Degvielas sadārdzinājums strauji ceļ cenas — martā inflācija 3,4%

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri palielinājās par 1,9%, bet gada laikā — šogad martā salīdzinājumā ar 2025. gada martu — pieauga par 3,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 3,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada martā, salīdzinot ar februāri, bija transporta grupai (+1,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai (+0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (−0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā galvenokārt akciju noslēgumu rezultātā bija gaļas izstrādājumiem (+3%). Cenas pieauga arī svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+3,4%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+6,4%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,7%). Sadārdzinājās arī svaigas ogas (+10,6%), svaigas vai saldētas zivis (+4,1%), olas (+2,4%), kā arī citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi (+3,6%). Savukārt akciju ietekmē lētāks bija siers (−3,1%), svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa (−3,3%), kafija (−2,1%), maize (−1,1%) un svaigi citrusaugļi (−6,5%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 3,4%, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem no 1. marta. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 3,5%, ko galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un liķieriem, vīnam. Cigaretēm vidējais cenu līmenis pieauga par 3,2%.

Apģērba un apavu grupā cenas mēneša laikā palielinājās par 5,7%. Apģērbiem cenas kāpa vidēji par 4,7%, bet kurpēm un citiem apaviem — par 9,4%.

Mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 1,1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu kritumu šajā grupā bija elektroenerģijai (−5,4%).

Lētāks bija arī cietais kurināmais (−0,6%). Savukārt dārgāki bija pakalpojumi mājokļa uzturēšanai, remontam un drošībai (+1,9%), kā arī siltumenerģija (+0,2%).

Mājas aprīkojumam, regulārai mājsaimniecības uzturēšanai un ierīcēm cenas mēneša laikā pieauga par 1,3%. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgākas bija mājokļa mēbeles, kā arī mājsaimniecības tīrīšanas un kopšanas līdzekļi.

Veselības aprūpes grupā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,9%. Būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu šajā grupā bija medikamentiem. Dārgāki bija arī ambulatorie ārstnieciskie un rehabilitācijas pakalpojumi, zobārstniecības pakalpojumi.

Transporta grupā cenas mēneša laikā pieauga par 8,4%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums degvielai (+21%),

tostarp dīzeļdegvielai — par 25,4%, benzīnam — par 11,3% un auto gāzei — par 7,5%. Mēneša laikā cenas pieauga pasažieru aviopārvadājumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.

Atpūtas, sporta un kultūras grupā vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 2,7%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Mēneša laikā vidējais cenu līmenis samazinājās teātra izrādes apmeklējumam.

Personiskajai aprūpei, sociālajai aizsardzībai, dažādām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā pieauga par 1,7%. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākais cenu kāpums grupā bija citām ierīcēm, priekšmetiem un izstrādājumiem personiskajai aprūpei. Dārgāki bija arī juvelierizstrādājumi un rokas pulksteņi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija viesnīcu pakalpojumiem, mobilo sakaru pakalpojumiem.

2026. gada martā, salīdzinot ar 2025. gada martu, lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija transporta grupai (+1 procentpunkts), galvenokārt degvielai, kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,8 procentpunkti), galvenokārt elektroenerģijai un siltumenerģijai. Būtiska ietekme bija arī atpūtai, sportam un kultūrai (+0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti) un veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti).