Valsts nepietiekami strādā pie vardarbības pret sievietēm novēršanas, šodien Saeimas Cilvēktiesību sabiedrisko lietu komisijas sēdē uzsvēra gan komisijas vadītāja Leila Rasima (P), gan tiesībsargs Juris Jansons.
Rasima vērsa uzmanību, ka tiek norādīts, ka Tiesībsarga birojs savā atskaitē par 2023. gadu pārāk mazu uzmanību pievērsis vardarbībai ģimenē, vardarbībai pret sievietēm, lai gan Latvijā ir nereāli augsti rādītāji vardarbības gadījumiem pret sievietēm.
Jansons nepiekrita, ka Tiesībsarga birojs šis jautājumam būtu nepietiekami pievērsies un vērsa uzmanība vairākām problēmām šajā lietā saistībā ar atbildīgo institūciju kapacitāti un kompetenci.
Tiesībsargs norādīja uz tiesību aizsardzības līdzekļu neefektivitāti sieviešu aizsargāšanai. Piemēram, ļoti grūti nokontrolēt vai varmāka netuvojas personai pēc tuvošanās aizlieguma noteikšanas. Policija ne vienmēr darbojas efektīvi, jo policija varētu biežāk izmantot iespējas noteikta cita veida ierobežojumus, ne tikai par varmākas izlikšanu no mājas.
Tāpat sievietes baidās ziņot atriebības dēļ un arī policija var nebūt efektīva atriebības novēršanā, kad varmāka sievieti sagaida kādā nomaļākā vietā tumsā un atkal piekauj vai rīkojas līdzīgi vardarbīgi, norādīja Jansons.
Vēl pirms tam sēdes pirmajā daļā tiesībsargs atskaitē par 2023. gadu vērsa uzmanību vardarbības pret sievietēm novēršanas jeb Stambulas konvencijas ratificēšanai Saeimā.
Tāpat turpinās pētījums par tiesu lēmumiem par pagaidu aizsardzību no varmākas. Tiesībsarga biroja darbinieki, pētnieki "no rīta līdz vakaram" pēta attiecīgos tiesu nolēmumus, skaidroja Jansons.
Tiesībsargs savā atskaitē deputātiem arī norādīja, ka ir izgaismojies sociāls fenomens, ka daļa vecāku pēršanu neuztver kā vardarbību, lai gan tā ir vardarbība. Runājot plašāk par bērnu aizsardzību, Jansons akcentēja, ka netiek ņemts vērā, ka bērnu psihoemocionāli sagraut ir ļoti viegli, bet atjaunot viņa emocionālo labbūtību ir ļoti grūti.