-7.8 °C
Eļļa tiek izmantota teju ikvienā mājsaimniecībā – sākot no virtuves pannas beidzot ar dārza tehniku un dažādiem spēkratiem. Bet kas notiek brīdī, kad eļļa ir izstrādāta?
Ko iesākt ar pārtikas eļļu, kas mājsaimniecībās palikusi pāri pēc cepšanas vai fritēšanas, un kur likt izstrādāto motoreļļu pēc dārza tehnikas un braucamrīku apkopes? Žurnāls Praktiskais Latvietis skaidro, kā pareizi no tās atbrīvoties, nekaitējot ne videi, ne sev, ne infrastruktūrai.
SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis skaidro, ka pretēji izstrādātajai motoreļļai pārtikas eļļa Latvijā ražotāju atbildības sistēmā (kad ražotājs jau samaksājis par produkta pārpalikumu/atkritumu apsaimniekošanu) nav iekļauta. Šāda sistēma varētu veicināt izlietotās eļļas atgūšanu pārstrādei, pareizai un drošai utilizācijai vai nepareizas utilizācijas dēļ radītā kaitējuma novēršanai. Tomēr patlaban šo produktu segmentā tas balstās uz labu gribu vai pašiniciatīvu.
Pārtikas eļļa – kur likt
Mājsaimniecībās izlietoto pārtikas eļļu nereti mēdz izliet kanalizācijā – klozetpodā vai izlietnē. Tā nevajag darīt, pretējā gadījumā agrāk vai vēlāk mājokļa saimnieks saskarsies ar kanalizācijas sistēmas problēmām.
Pārtikas eļļu, kas šķietami ir bioloģisks produkts, kam laika gaitā vajadzētu sadalīties, nav ieteicams izliet arī kompostā. KompostsLV eksperte, Zero Waste Latvija biedre Zane Kopštāle norāda, ka veiksmīgā kompostā viens no galvenajiem faktoriem ir gaisa piekļuve tā saturam. Kompostā ielejot eļļu, tas neizbēgami sāks smakt, jo eļļa ierobežos komposta aerāciju. Līdz ar to trūdēšanas vietā var sākties rūgšanas un pūšanas procesi, rasties nepatīkama smaka. Izlietā eļļa arī var pievilināt grauzējus un citus dzīvniekus. Regulāri vai lielā apjomā lejot eļļu kompostā, tas tiks sabojāts.
Izstrādāto pārtikas eļļu nedrīkst izliet arī mežā vai citviet dabā, jo tas kaitēs ekosistēmai: piesārņos augsni, traucējot gaisa un ūdens apmaiņu, kaitēs kukaiņiem, mikroorganismiem un sīkiem dzīvniekiem, var nonākt gruntsūdeņos vai ūdenstilpēs.
“Mājsaimniecībās izmantoto pārtikas eļļu noteikti vērts nodot otrreizējai pārstrādei. Nonākot dabā vai kanalizācijā, tā rada būtisku piesārņojumu un var izraisīt arī praktiskas problēmas pašās mājsaimniecībās – visbiežāk aizsērējušas caurules un bojātu kanalizācijas infrastruktūru. Pārtikas eļļu nedrīkst izliet arī bioloģisko atkritumu konteineros, jo šķidrie tauki traucē bioatkritumu pārstrādes procesam,” skaidro SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.
Iedzīvotāji pārtikas eļļu un taukus bez maksas var nodot šķiroto atkritumu savākšanas laukumos.
Var jautāt arī savam atkritumu apsaimniekotājam, vai tas pieņem šādu atkritumu veidu. Pārtikas eļļas nodošanai nav noteikts minimālais apjoms – pārstrādei der arī neliels daudzums, piemēram, 1–2 litri. Iedzīvotāji var aiznest eļļu sev ērtā, cieši noslēgtā traukā un uz vietas to izliet speciāli paredzētās tvertnēs. Pašu taru pēc tam utilizē atbilstīgi atkritumu šķirošanas prasībām. Te gan jāpatur prātā, ka taukainu vai eļļainu iepakojumu nedrīkst ievietot šķiroto atkritumu konteineros.
