13.3 °C
Nedēļas nogalē Madonā Smeceres silu, kuru vairāk pazīstam kā distanču slēpotāju sacenšanās vietu, pierībinās jaudīga tehnika.
Pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvijā notiks pasaules čempionāta posms motokrosā ekipāžām jeb tautā sauktajām "blaķenēm". Īpašs tas būs 19 gadus vecajiem dvīņubrāļiem Danielam un Bruno Lielbāržiem, jaunekļiem, kuri jau trešo gadu brauc šīs motosporta klases elitē, pērn daudziem par pārsteigumu izcīnot pasaules vicečempionu titulu. Par gaidāmo izaicinājumu un šīs sezonas gaitām intervijā "Latvijas Avīzei" stāsta ekipāžas pilots Daniels.
D. Lielbārdis: "Latvijas posmu esam gaidījuši trīs gadus, kopš braucam pasaules čempionātā. Kopš uzzinājām, ka Madonā būs posms, tas mums kalendārā kļuva īpašs, cerams, ka izdosies arī uzrādīt labu rezultātu. Pagājušajā nedēļā bijām komercmačos Beļģijā, viens no sponsoriem samaksāja, lai tur aizbraucam, bet tās vairāk bija tādas izklaides sacensības, ar labu sastāvu, bet nekas pārāk nopietns.
Madonā ir jūsu mājas trase. Tas dod zināmas priekšrocības?
Savulaik trenēties mēs sākām citā trasē, taču šī noteikti ir mūsu mājas trase, arī vistuvāk mūsu mājām. Ja kaut ko vajag notestēt mocim, braucam uz Smeceres silu. Tas, ka zinām tur katru vietu un daudz šajā trasē esam braukuši, cerams, mums būs papildu plusiņš pret konkurentiem, jo neviens cits no pasaules čempionāta vadošajiem braucējiem tur vēl nav bijis.
Madonas trase noteikti nav grūtākā, kurā braukts, bet tā atšķiras no citām ar savu reljefu. Trase ir smilšaina, taču ar lieliem kalniem, jābrauc lejā, augšā, lejā, augšā.
Domāju, ka citiem ar to sākumā būs grūti. Trasē šobrīd ir liels ātrums, jo tā nav izsista, cerams, ka tāda pēc iespējas ilgāk arī saglabāsies, lai ir vairāk apdzīšanu un sacensības ir baudāmākas skatītājiem.
Šī ir ļoti lietaina vasara, jo īpaši Madonas pusē. Tas nav iespaidojis trases kvalitāti?
Madonas trases īpatnība ir tāda, ka, ja tur arī daudz ir nolijis, tā vienalga ir braucama un dubļi neizveidojas. Tagad trasē arī daudz kas izdarīts, ūdens nepaliek uz trases, bet aizplūst projām, turklāt nedēļas nogalē sola labu laiku, tāpēc, ja arī mazliet uzlīs, tad tas nāks tikai par labu. No organizatoru puses ir izdarīts maksimums, tāpēc visam vajadzētu būt labi.
Jūsu ekipāžai šīs sezonas sākums gan sanāca sarežģīts, jo tikai ceturtajā posmā Polijā tikāt uz goda pjedestāla. Kas bija par vainu?
Jā, sākums nebija labs, jo bija problēmas ar tehniku. Tikai pēc pirmajiem posmiem atklājām, ka ir problēmas ar motocikla rāmi. Kad to samainījām, braukšana aizgāja, tagad viss iet uz augšu, ar katru posmu kļūstam ātrāki, pierodam pie ātruma un atkal izjūtam to, kā ir braukt citiem pa priekšu.
Kas tam rāmim bija par vainu, kaut kas specifisks?
Mums bija divi rāmji un abi uztaisīti mazliet šķībi. Vizuāli to nevarēja redzēt, sapratām tikai vēlāk, kad bijām nomainījuši visu pārējo. Sezona jau bija sākusies, bet jaunu rāmi, kurus mums piegādā desmitkārtējais pasaules čempions Daniels Vilemsens, tik ātri nevarēja dabūt. Ar šķību rāmi ir grūtāk pabraukt, rokas piesitas, līkumā negriežas tik labi, arī lēcieni nav tādi, kādus vajadzētu.
