Aizliegumi pret Krievijas propagandu: interese mazinās, bet tehnoloģijas ļauj apiet

Krievijas naidīgā retorika pret Baltijas valstīm nerimst, un Latvijas institūcijas turpina aktīvi ierobežot agresorvalsts propagandas resursus. Šonedēļ aizliegto vietņu saraksts tika papildināts ar vēl 10 tīmekļa lapām, kuru saturs ir pretrunā ar Latvijas nacionālās drošības interesēm. Turklāt divas no tām ir vervējušas karavīrus Krievijas armijai, vēsta 360TV Ziņas.

Šobrīd Latvijas teritorijā ir bloķēti vairāki simti krievu tīmekļa vietņu, kas izplata dažāda veida saturu. Resursu bloķēšana īpaši intensīvi sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors, skaidro, ka šādu vēstījumu aizliegšana ir likumsakarīga: "Šie te informācijas kanāli, kas slavina kara noziegumus, atbalsta to, ko Krievijas karaspēks dara Ukrainā, attiecīgi, tā kvalificējas kā informācija, kuru var un vajag aizliegt. Protams, saprotot arī to, ka mūsdienu pasaulē tādi aizliegumi nestrādā pilnībā, bet tas ir ļoti svarīgi, ka mēs izdarām šo pamatsoli, ka tas nav pieņemams."

Mūsdienu tehniskās iespējas, piemēram, sociālie tīkli un VPN izmantošana, ļauj aizliegumus apiet diezgan viegli, padarot šādu piekļuvi gandrīz neizsekojamu. Dati liecina, ka visbiežāk bloķētajam saturam piekļūst tieši caur sociālajiem tīkliem, īpaši YouTube.

Ieva Kalderauska, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle, norāda, ka dati liecina par samērā nelielu sabiedrības daļu, kas mēģina apiet ierobežojumus. "Ik mēnesi šīm Latvijā aizliegtajām lapām mēģina piekļūt ap 67 tūkstošiem cilvēku, un mēģinājumu skaits sasniedz gandrīz pusmiljonu reižu."

Viņa piebilst, ka tajā ir iekļautas arī lapas, kas bloķētas autortiesību pārkāpumu dēļ, un ka sabiedrība biežāk cenšas apiet aizliegumus, lai piekļūtu izklaides saturam, nevis Putina režīma propagandas resursiem. "Šis mūsu pētījums liecina, ka ļoti neliela sabiedrības daļa meklē veidus, kā apiet kaut kādu ierobežoto saturu Latvijas teritorijā."

Pozitīvi ir tas, ka šie mēģinājumi laika gaitā samazinās. "Ja 2022. gadā, kad bija apjomīga Krievijas resursu ierobežošana, tad šī interese bija salīdzinoši augstāka – 8–10%, tad šobrīd pētījumi liecina, ka tie ir ap 5–7% sabiedrības," norāda Kalderauska.

Eksperti uzskata, ka, lai gan pilnībā izkontrolēt aizliegumus nav iespējams, svarīga ir cilvēku "slinkuma" īpašība. Jo grūtāk Latvijai nedraudzīgs saturs ir pieejams, jo mazāk cilvēku vēlēsies pielikt pūles, lai tam piekļūtu. Tas liecina, ka bloķēšanas politika, pat ja tā nav absolūti efektīva, tomēr darbojas kā preventīvs pasākums.

VIDEO: