Šogad plūmēm būtu normāla raža, bet daudzi augļi nobira neattīstījušies, bija bojāti, ar melniem caurumiem sānos.
 Jautā Anna Ventspilī.

Reklāma

Iespējams, plūmes nobira, jo tajās iegrauzās zāģlapseņu (Hoplocampa) kāpuri. Latvijā sastopamas divas sugas: gaišā un tumšā plūmju zāģlapsene. 

Apstrādāt ar insekticīdiem, piemēram, Decis 2,5 (0,4–0,6 l/ha), Karate Zeon (0,4 l/ha), vajadzēja vai nu neilgi pirms, vai tūlīt pēc koku noziedēšanas, kad kaitēkļi sāka dēt olas ziedkausiņa augšējā daļā. 

Zāģlapsenes vēl var izķert ar lamatām, t.i., ziedēšanas sākumā zaros iekarina pudeles ar rūgstošu sulu vai ievārījumu. Tās atstāj dārzā līdz pat rudenim. 

Sākumā tur salien zāģlapsenes, bet vēlāk, augļiem nogatavojoties, – lapsenes. 


Plūmju zāģlapsene.

Pašlaik zāģlapseņu kāpuri lien ārā no bojātajiem augļiem un pārvietojas augsnē ziemošanai. Lai nākamgad būtiski samazinātu bojājumus, jācenšas novākt un no dārza aizvākt visas plūmes ar melnajiem caurumiņiem. 

Kaitēkļu bojātās plūmes parasti sāk krāsoties ātrāk nekā veselās. Augļa mīkstumā mēdz būt arī plūmju augļu tinēja (Cydia funebrana) baltie kāpuri, kas ir tikpat bīstami ražas bojātāji. Zemē nobirušos augļus vajag laikus savākt un likvidēt, jo tajos var būt kaitēkļi. Rudenī ap koku stumbriem augsne jāuzrušina – bargā ziemā iekūņojušies kāpuri aizies bojā.

Bojātās plūmes nedrīkst izmest pie koka, jo tad kāpuriem būs iespēja iekūņoties zemē un pārziemot.