Dēstus var izaudzēt arī piena pakās, jogurta un krējuma trauciņos, pat papīra glāzēs, bet mūsdienās neesam tik ļoti nabadzīgi, ka nevarētu atļauties dēstu audzēšanai paredzētos podiņus. Tie sakrājas paši ar katru veikalā nopirkto podaugu. Kaut arī ražoti no šķietami plāna materiāla, šie podiņi kalpo vairākus gadus. Galvenā podiņu priekšrocība ir pareiza forma un pietiekami lieli drenāžas caurumi.
Kaut arī ražoti no šķietami plāna materiāla, šie podiņi kalpo vairākus gadus. Galvenā podiņu priekšrocība ir pareiza forma un pietiekami lieli drenāžas caurumi.
Piena un sulas pakām ir taisnas sienas un plakana pamatne. Uz palodzes tās izvietojas ļoti cieši. Kopumā iegūstam biezu un augstu substrāta blāķi, kurā saknēm trūkst gaisa, bet vēss substrāts traucē sakņu attīstību. Lai cik lielas drenāžas atveres mēs izgrieztu paku pamatnēs vai sānos, tās paliek aizspiestas ar citu paku sāniem vai palodzi. Augiem, kuri atrodas gar šādas dobes malu, ir siltāk, jo tos silda istabas gaiss, un tie aug straujāk par tiem, kuri sēž krāvuma vidū.
Podiņu forma ir koniska vai piramidāla, tāpēc starp tiem vienmēr cirkulē gaiss un substrāta temperatūra visos podiņos ir vairāk izlīdzināta. Tāpat podiņu pamatne nav gluda, tā vienmēr veidota ar dažādas formas izciļņiem, un drenāžas caurumi vienmēr atrodas vismaz 1 cm (vai vairāk) virs palodzes, galda vai grīdas līmeņa, tāpēc liekais ūdens var brīvi iztecēt.
Pārdošanā ir arī presētie kūdras celulozes podiņi. Tie ir gaišā krāsā, izskatās pēc kartona izstrādājumiem un mēdz būt pa 4–6–8 kopā. Tos vajadzības gadījumā var viegli noplēst citu no cita. Galvenā šādu podiņu priekšrocība ir tā, ka augus var un vajag stādīt ar visu podu. Augsnē šķietami cietās sieniņas samirkst un saknes itin veiksmīgi izaug tām cauri. Vienīgais trūkums – šādi podiņi katru gadu jāpērk no jauna. Podiņus izmanto lielāko dēstu audzēšanai, jo pienāk brīdis, kad augi jāretina, proti, jāpārliek lielākā attālumā viens no otra.
Parasti podos audzē gurķu, tomātu, paprikas, baklažānu, ķirbju, kabaču un daudzu puķu dēstus.
Podu lielumu nosaka pēc tilpuma (l) vai diametra. Ja podiem ir kantaina forma, diametra vietā mēra malas garumu (cm vai mm). Parasti izmērs ir norādīts poda apakšā.