Atšķirībā no egles un priedes kadiķi ar sievieti salīdzināt grūti. Mazie kadiķīši tādus varen spurainus, iecirtīgus pusaudžus atgādina. Jau pieauguši, kad var saukt par kadiķa koku, jau cita lieta. Viedums no tā dveš. Laikam tāpēc kadiķi pielīdzina pravietim, kas stiprina cilvēku saikni ar kosmosu. Visiem palīdzēs, visus enerģētiski attīrīs, pasargās no ļauna. Stādīts pie mājas vārtiem, pasargās no sliktām enerģijām.
Dziedniecībai izmanto visu no kadiķa (Juniperus communis) iegūstamo: skujas, mizu, sveķus, saknes, zarus un ogas. Kadiķa drogas ievāc dažādos gadalaikos: ogas oktobrī, novembrī, kad tās nogatavojušās, kļuvušas tumši zilganzaļas, mizu un jaunās zaru atvases pavasarī, sveķus vasarā, saknes rudenī. Skujas var ievākt visu gadu, taču to dziedniecisko īpašību briedums ir ziema.
Fitoncīdi, ko izdala kadiķi, iznīcina 30% gaisā esošo kaitīgo mikroorganismu. Salīdzinot kadiķa un priedes skuju antibakteriālo spēku, atzīts – kadiķa skujas ir sešas reizes spēcīgākas. Pastaigas kadiķu birzī lieliski uzlabos ar tuberkulozi, astmu, bronhītu slimojošo veselību.
Kadiķis tīra asinis, stimulē gremošanas orgānu sekrēciju, uzlabo ēstgribu, dziedē podagru, reimatismu, neiralģiskas sāpes, samazina tūsku un palīdz pie vēl virknes veselības problēmu.
No tautas dziedniecības ieteikumu un recepšu pūra
Kadiķa zari un skujas
- Pie bronhu, balsenes, deguna dobuma iekaisuma elpo kadiķa skuju uzlējuma tvaikus. 5 ēdamkarotes skuju aplej ar 1 l verdoša ūdens, elpo 20 minūtes. Vislabāk to darīt vakarā, jo tad dziednieciskā procedūra iedarbojas visefektīvāk.
- Plaušu karsoņa, pamatīga klepus gadījumā lieto no kadiķa jaunajiem zariņiem pagatavotu ziedi. Zariņus samaļ gaļasmašīnā. Viendabīgākas masas iegūšanai var malt divas reizes. Samaltos zariņus sajauc ar viršu medu un smiltsērkšķu eļļu. Sagatavoto ziedi uzziež uz muguras un krūtīm, uz iesmērētajām vietām uzliek svaigu kāpostu lapas un pietin pie ķermeņa ar marles saiti – lai lapas nenoslīdētu līdz ar kūstošo ziedi. Sasedzas ar vilnas pledu, lielāku lakatu. Ar ziedi iesmērē arī pēdas, pietin kāpostu lapas un kājās uzauj vilnas zeķes. Ziede labi uzglabājas.