Auga nosaukums jau vēsta, kur tas meklējams. Ceļmallapas (sauktas arī ceļtekas, ceļa vārpas, ceļines, dzīslu lapas, diloņa zāle, ceļmalu vālītes, polīši) aug visur, kur cilvēks sper kāju: ceļmalās, grāvmalās, dārzos. 

Dziedniecībai izmanto gan lielās ceļmallapas (Plantago major), gan vidējās (Plantago media), gan šaurlapu (Plantago lanceolata) un smilšu ceļmallapas (Plantago psyllium). Tautā vairāk zināmas un iecienītas ir lielās un vidējās ceļmallapas. 

Turklāt izmantojams ir viss augs – sākot ar saknēm un beidzot ar sēklām.

Kad ievāc drogu

Veselas, tīras lapas var ievākt visu vasaru, sākot no ziedēšanas, bet sēklas ievāc rudenī.  Žāvē, izklājot plānā kārtā, atklātā vietā ēnā, vējā vai labi vēdināmā telpā – lai lapiņas ātri izžūtu un saglabātu zaļo krāsu.