Sandra Vensko: Karš Lieldienu spoguļos

Karos izkaisīta tauta, palikusi visos kontinentos… Laika ritējumā esam kultūras nācija un valsts, kur nav vietas kādam vienam viedoklim un vienai atziņai, kā jādzīvo. Lieldienas ir veids, kā paraudzīties, kur atrodas Latvija, kādi ir cilvēki, kuri ikdienā dzīvo ārpus valsts.

Tendence strīdēties un uzskatīt par pieņemamu tikai viena viedokļa pareizību nekad ne pie kā laba neved un apdraud gan vārda brīvību, gan noskaņojumu publiskajā telpā. Tendence noteikt labā/ļaunā mēru aktualizējas reizēs, kad kādai politiskai partijai, kustībai izdevīgi norādīt, kas cilvēkiem būtu jāsvin, jāpieņem vai, gluži pretēji, jānosoda. Dalīšana labajos svētkos un sliktajos vai pareizi nepareizajos ir ar vienu pamatdomu – brīvdiena būs!

Sandra Vensko, dzejniece, publiciste

Foto: No personiskā arhīva

Kā piemērs mākslas ietekmei un spoguļošanai sabiedrībā, kā arī mecenātisma labs paraugs jāpiemin ASV dzīvojošās mākslinieces Vijas Celmiņas fonda stipendijas piešķiršana latviešu māksliniecei Ievai Putniņai pērn. Viena mākslinieka devums ver jaunus apvāršņus citiem. Daudz ir labo darbu un spilgtu notikumu, kur sastopami latvieši, kur veidojušās kopienas, kur māca latviešu valodu bērniem un mazbērniem, ierāda Saules ritu, pamatu dzīvībai, nezaudējot saikni ar Latvijas vārdu.

Pavasaris nāk ar Lieldienu atskaiti un pavasara radīšanas prieku. Viena no skaistākajām grāmatām, kas glabā Saules tēlu un motīvus latvju dainās, ir Vairas Vīķes-Freibergas un Imanta Freiberga kopdarbs "Saules dainas". Grāmata, kas glabā sevī 3652 dziesmu tekstus un 485 to dublikātus. Saules kods Visumā. Atverot šo glīto iesējumu, no katra teksta pretī skan Saules vārds. Nav pat svarīgi, cik perfekti dainas sakārtotas nodaļās, katra daina ir pilnīga un noslēgta pasaule.

Atklāsmju laiks savu asti norij, lai vietā stātos citi laika mērītāji, kuriem neder ne Lieldienas, ne brīvdienas, bet viena vienīga karošana par savas taisnības pierādīšanu. Vieni svin pavasara atmodu, citiem patīk zaķu tērpos ievīkšķīti reklāmisti, savu funkciju veic šūpoles – kā savulaik mikrorajonu iekšpagalmos, tā atklātās vietās parkos, pie jūras un māju pagalmos.

Lai kāds dažādu reliģisko konfesiju izpratnē būtu Lieldienu laiks, katrs pats var brīvi izvēlēties gan vietu, gan sabiedrību, kur un kādā veidā svinēt pavasara svētkus un veikt ar tiem saistītos rituālus. Svētku jēga ir paraudzīšanās apkārt notiekošajā, meditēšana brīvā dabā, bērnu un vecāku saskarsme, citam cita iepazīšana. Svētku sajūta pie klāta galda un galdauts kā elements raisa atmiņas par notikumiem, kad un kā svētki svinēti iepriekšējās paaudzēs. Nav nemaz tik sen, pirms trīs gadu desmitiem un senāk, kad Lieldienas īsti godāt nevarēja, dievnamos bēra kartupeļus un garīdzniekiem nācās turēt muti. Tik sen nemaz nav laiks, kas atvēra vārtus uz Eiropas un pasaules kultūras iepazīšanu, ceļošanu un izglītības programmu apguvi ārvalstīs. Tas viss ir aizmirsies, stāsti par vieglo un skaisto dzīvi ārpus Latvijas jau kļuvuši biezāki un necaurskatāmāki, paaudzi nomainījuši tie, kuri nepavisam nav redzējuši un piedzīvojuši laiku, ko mēdz apzīmēt kā "dzelzs priekškara" ēru.

Kultūra pirmkārt ir valoda un runa. Lieldienas ir sirds un savas iekšējās mājas, savu attiecību sakārtošanas laiks pret sevi un citiem.

Kad savas daiļrades agrīnajā periodā Vija Celmiņa radīja mākslas darbus, vienā no gleznām māksliniece attēloja lidmašīnu. Kara tematika un šausmas, ko savulaik pārdzīvoja aizbraucēji – bēgļi, viens mirklis gleznojumā, taču emocionāli atkal un atkal vēstījums skar šo laiku un pārnese notiek cilvēku prātos, ko dod vai paņem karš. Cik gadu vajadzēs, lai sadziedētu kara traumas un aizmirstos laiks, kas nozagts un pārvērsts naida un ļaunuma nastā, to šobrīd paredzēt nevar un nezina neviens. Ko nodara karš kultūrai? Valstu savstarpējo attiecību sakārtošanai un izpratnei par viedokļiem, kā rīkoties situācijās, kur valsts karogam un mākslas darbiem ir vieta starp citu valstu mākslas darbiem, būtu jābūt ne tikai miera simbolam, bet reālai kara pārtraukšanai, cilvēka dzīvības svarīguma izsvērumam. Nevis viedokļiem, bet reālai rīcībai pārtraukt nogalināt.

Svētdien – Lieldienas, ko jau rīt ievadīs Zaļā Ceturtdiena, Lielā Piektdiena, Klusā Sestdiena. Svētdienas dāvana kristīgajai pasaulei un ikvienam, kas gaida pavasara īstu un pilnīgu iestāšanos. Gaismas dievišķs starojums, lai kur atrastos cilvēks un kādu pienesumu dotu cilvēcei.