Pieredze! "Ziediņos" izaugsmi sēklaudzēšanā balsta uz zināšanām

Daudzeses pagasta ZS "Ziediņi" ir viena no Latvijas pieredzējušākajām sēklaudzēšanas saimniecībām – saimnieks Uģis Rubenis ar sēklaudzēšanu nodarbojas jau vairāk nekā trīsdesmit gadu.

Graudaugu un pākšaugu sēklas sējumi Ziediņu saimniecībā plešas aptuveni 500 hektāru platībā. Savukārt palīgnozares – lopbarības miltu ražošana reģiona vajadzībām un akvakultūra – ļauj efektīvi izmantot saimniecības resursus, tajā skaitā darbaspēku. Saimnieki, diplomēti agronomi Santa un Uģis Rubeņi intervijā Agro Topam stāsta par Ziediņos izmantoto augsnes apstrādes tehnoloģiju, izceļ sēklaudzēšanas nozares specifiku un vērtē nozares aktualitātes.

ZS "Ziediņi" ir dibināta 1991. gadā. Ar ko tolaik sākāt, un kas rosināja pievērsties sēklkopībai?

Uģis Rubenis (U.R.): Tolaik nesen – 1991. gadā Lauksaimniecības akadēmijā bijām ieguvuši augstāko izglītību agronomijā. Sākām ar 14 ha zemes, kurus uzreiz pat nejaudājām apstrādāt. Vēlāk uz Daudzesi pārcēlām aptuveni 60 ha tēva mantojuma zemes. Darbošanās sākumā ķērām un grābām, darbojāmies ar viskautko. Sākām ar cūku audzēšanu, par nopelnīto naudu pirkām pirmos kombainus, rāvāmies uz visām pusēm. Tomēr vissvarīgākās ir zināšanas: saprast zemes vērtību un redzēt, ka mūsu kopējās zināšanas sāk celt ražu. Kad saproti zināšanu vērtību, sāc eksperimentēt, izmēģināt un salikt, salīdzināt šķirnes un tehnoloģijas. Un pats visu izvērtē, neviens konsultants priekšā nepateiks. Konsultants ir konsultants, brauc pa saimniecībām, stāsta, kas darbojas citās saimniecībās. Mums, iespējams, šī tehnoloģija neder. Zemgalē augsnei ir 60–70 balles, mums nedaudz virs 30. Tādēļ jādomā, kā mūsu apstākļos, kā mūsu zemītē izaudzēt ražu. Daudzeses pagasts ir īpašs, jo to ieskauj mežs, tāpēc augsne galvenokārt ir smilšaina un grantaina. Tepat Secē, kur nomājam zemi, ir būtiski labāka augsne un arī augstākas ražas. Pirmajos darbības gados mūsu pamatkultūras bija mazprasīgākās auzas un rudzi. Ar tām attīstījāmies, kūlām labas ražas. Patlaban mēs savās zemēs, ja izaudzējam mazāk nekā sešas tonnas no hektāra, neesam apmierināti. Sešas septiņas tonnas no hektāra ir mūsu saimniecības vidējā ražība normālos gados. Ir gadi, kad kuļam vairāk. Šādu ražību esam panākuši ar augsnes uzlabošanu, ar kaļķošanu un precīzo tehnoloģiju lietojumu.