Saeimas budžeta komisija pagaidām neatbalsta aizdevumu "airBaltic"

Valdības otrdien, 31. martā, pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl neatbalstīja, pēc slēgtās komisijas sēdes žurnālistiem atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Pie šī jautājuma komisija atgriezīsies sēdē 14. aprīlī, kad tā pēc Lieldienu pārtraukuma sanāks uz pirmo sēdi, pauda Švinka. Sākotnēji bija iecerēts, ka jautājums par aizdevumu komisijā varētu tikt atbalstīts trešdien, lai to varētu skatīt arī parlaments trešdienas sēdē.

Švinka atzina, ka ir neizpratnē par ZZS paustajiem jautājumiem par šo tēmu, un nodēvēja to par politisko retoriku. Ministrs uzsvēra, ka ir jautājumu skaidrojis koalīcijai jau iepriekš, un valdība otrdien, 31. martā, uzklausot argumentus, to vienbalsīgi atbalstīja.

Pēc Švinkas teiktā, ZZS visa nepieciešamā informācija ir iedota ļoti savlaicīgi un bijusi plašā apmērā, pat vairāk nekā citiem. Tostarp arī ZZS vadītā Ekonomikas ministrija piedalījusies lēmuma sagatavošanā. "Tas, ka frakcija nezina, rada manī apmulsumu par to, kāda ir komunikācijas kvalitāte starp ZZS frakciju un tās ministriem," teica Švinka.

Viņš minēja, ka,

iespējams, veidojas nesaprotama dinamika pašā ZZS.

"Apmulsums, apjukums, citiem apvainošanās. Man ir daudz jautājumu, kā viss notiek apvienības iekšienē," sacīja ministrs.

Jautāts, par kādu apvainošanos viņš runā, Švinka norādīja, ka arī viņa demisijas balsojumā bija skaidri redzams, ka deputātiem katram ir dažādi iemesli, kādēļ viņi tā balso. Viņš nenoliedza, ka šajā gadījumā runa ir tostarp par ZZS deputātu, kādreizējo premjeres Evikas Siliņas (JV) valdības labklājības ministru Uldi Auguli.

Jau ziņots, ka "airBaltic" plānots piešķirt īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu. Otrdien, 31. martā, tā piešķiršanu atbalstīja valdība, bet par to vēl būs jālemj Saeimai.

Premjere pēc otrdienas, 31. marta, valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka "airBaltic" ir kritiski svarīga Latvijas valsts drošības stiprināšanai un savienojamības uzlabošanai, tādēļ ir priekšnoteikumi īstermiņa aizdevuma piešķiršanai, jo aviācijas degvielas cena pieaug visstraujāk.

Savukārt Švinka pēc valdības sēdes papildināja, ka šis aizdevums ir paredzēts, lai stabilizētu degvielas cenu efektu un nodrošinātu darbību, tostarp lidojumus. Vienlaikus tas neatceļ valdības uzdevumus aviokompānijai izstrādāt stratēģijas plānu un biznesa modeli, kā arī virzīties uz finanšu stabilizāciju.

Švinka arī apliecināja, ka īstermiņa aizdevuma plāns ir izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) regulas un nepieciešamos saskaņojumus, kā arī "airBaltic" ir iesniedzis naudas plūsmas plānu, kas pierāda, ka aizdevumu iespējams atdot pat ātrāk.

Viņš uzsvēra, ka šis aizdevums nav valsts "injekcija" vai atbalsta instruments, un kompānijai ir jāturpina strādāt pie biznesa plāna un kapitāla piesaistes mehānismiem, kuros, iespējams, vajadzētu piedalīties arī valstij.

Savukārt "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs aģentūrai LETA sacīja, ka

aizdevums aviokompānijai palīdzēs stabilizēt situāciju un samazināt negatīvo efektu.

Atbilstoši kompānijas prognozēm, bez "spilgtiem notikumiem" aviokompānija spēs aizdevumu nomaksāt.

Vienlaikus viņš sacīja, ka kompānija turpina strādāt pie būtiska organizācijas un biznesa plāna pārstrādes.

"Līdzšinējais plāns paredz, ka aviokompānija dubultos savu floti, tomēr bez investīcijām tas nav iespējams, tādēļ kompānija turpina strādāt pie iespējamu privāto investoru piesaistes, kā arī nav izslēgta iespēja, ka esošie akcionāri arī varēs piedalīties kapitāla piesaistē, ņemot vērā, ka valsts vēlme ir saglabāt kapitāldaļas "airBaltic"," sacīja Martinovs.

"airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs investoru zvanā šogad martā sacīja, ka kopējais "airBaltic" degvielas patēriņš atlikušajam gadam veido aptuveni 165 000 tonnu, no kurām 17 000 tonnu bija fiksētas jeb "hedžētas" par cenu 567 eiro par tonnu.

Satiksmes ministrija (SM) iepriekš informēja, ka "airBaltic" šogad marta beigās oficiāli vērsās ministrijā, informējot akcionāru par ārējo faktoru radīto ietekmi uz uzņēmuma finanšu un operacionālo darbību.

Militārais konflikts Tuvajos Austrumos ir izraisījis būtisku aviācijas degvielas cenu kāpumu,

kas savukārt palielina uzņēmuma izmaksas un ietekmē rentabilitāti.

Švinka, saņemot un izvērtējot "airBaltic" vēstuli par nepieciešamību piešķirt īstermiņa aizdevumu kā vienu no iespējamiem preventīviem stabilizācijas instrumentiem, piedāvāja šo jautājumu skatīt otrdienas valdības sēdē.

Viņš arī atzīmēja, ka ir būtiski nodrošināt uzņēmuma nepārtrauktu operacionālo darbību laikā, kad ārējie faktori aviācijas nozari ietekmē īpaši spēcīgi.

SM norādīja, ka uzņēmums turpina nodrošināt lidojumus atbilstoši plānotajai programmai, un iespējamais aizdevums, ja tāds tiktu piešķirts, varētu palīdzēt saglabāt stabilu lidojumu tīklu, izvairoties no straujām izmaiņām un absorbējot degvielas cenu kāpuma spiedienu.

Tāpat ministrijā norādīja, ka drošības apsvērumu dēļ "airBaltic" jau iepriekš bija spiesta apturēt lidojumus uz Telavivu un Dubaiju, kas samazināja ieņēmumus un ietekmēja maršrutu tīkla efektivitāti. Tajā pašā laikā aviācijas degvielas cenas konflikta ietekmē būtiski pieauga, dažbrīd pat tuvojoties divkāršam sadārdzinājumam.

Vienlaikus notiek darbs pie jaunā biznesa plāna izstrādes, ko plānots pabeigt šogad vasarā. Iespējamais īstermiņa aizdevums, ja tāds tiktu piešķirts, varētu palīdzēt uzņēmumam stabilizēt darbību līdz brīdim, kad sāksies jaunā plāna ieviešana, skaidroja SM.