Cilvēks. Ne tikai diplomātu valodā. Gadījumi, kad ministra kandidātam izdodas iegūt ne vien koalīcijas atbalstu, bet arī lielas daļas opozīcijas deputātu balsu, nav nemaz tik bieži.
Taču par (pašlaik) bezpartijisko Baibu Braži ārlietu ministra amatā piektdien Saeimā balsoja ne vien "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie", bet arī "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā". Kopā – 66 balsis. Nacionālā apvienība atturējās, vairāk gan to pamatojot ar neuzticību "Jaunajai Vienotībai", ne pašai kandidātei. Pret bija vienīgi "Stabilitātei" frakcija.
Par Braži vairāk zināms kā par diplomāti un gandrīz nekas par viņas politiskajiem uzskatiem, ko līdzšinējā darba specifika arī īpaši nav ļāvusi atklāt.
Dažas interesantas detaļas gan pēdējā laikā parādījušās. Piemēram, "LPV" līderis Ainārs Šlesers soctīklos izplatīja bildi, kur tagadējā ministre redzama sēžam uz dīvāna starp diviem citiem pašreizējiem Šlesera partijas biedriem – Vili Krištopanu un Līgu Krapāni. Foto acīmredzot tapis pirms vairāk nekā 25 gadiem, kad Baiba Braže (tolaik Laizāne) bija "Latvijas ceļa" premjera Viļa Krištopana komandā. Te gan jāatzīmē, ka ārlietu padomnieka pozīcijai ierasti tiek meklēti nevis premjera partijai pietuvināti cilvēki, bet karjeras diplomāti. Mainoties valdībai, viņi nevis iesaistās politikā, bet atgriežas ārlietu dienestā, kas ir tieši Bražes stāsts. Lai gan viņa ir ieņēmusi nozīmīgus amatus, piemēram, bijusi vēstniece Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē,
tomēr plašāk Baibas Bražes vārds izskanēja 2020. gadā, kad viņa tika iecelta par NATO ģenerālsekretāra vietnieci publiskās diplomātijas jautājumos (šo amata nosaukumu latviešu valodā oficiāli lieto Ārlietu ministrija, angliskais nosaukums – "Assistant Secretary General of NATO"). Tolaik tas atzīmēts kā ievērojams panākums un mūsu starptautisko pozīciju stiprināšana.
Iepriekš publiski no Bražes bija dzirdama diezgan sausa diplomātiskā valoda, bet pēdējā laikā esam ieraudzījuši arī kaut ko citu. Viņa sniegusi vairākas intervijas, kur vairāk stāsta par savu personīgo dzīvi. Taču vēl zīmīgāks ir stils, kādā viņa sākusi komunicēt soctīklos. Februārī Braže tviterī ļoti aktīvi iesaistījās diskusijās par NATO līguma 5. pantu, savus oponentus apzīmējot kā "dīvāna ekspertus": "Aktivizējušies dīvāna eksperti par 5. pantu. Prieks, ka interesē un ka diskutē. Žēl, ka steiga un virspusējība." Vēlāk gan viņa piebilda, ka to nevajagot uztvert kā apvainojumu:
"Nu nē, dīvāna eksperti nav apvainojums – tā ir norma, tādi esam visi tajās jomās, kurās nespecializējamies. Nemaz neslēpju savu dīvāna eksperta statusu mākslas, kultūras un vēl lielā vairumā jomu."
Lai apliecinātu teikto, diplomāte tiešām nekautrējās arī pati atzīmēties kā "dīvāna eksperte", turpat tviterī izsakoties par viņai tālu tēmu – futbola stadionu Lucavsalā: "Mans rīdzinieces viedoklis. Arī 3x apdomājot, bezcerību radošs lēmums. Kāpēc gan maksāt nodokļus Rīgā, ja šādi tērē. Varbūt tomēr jau esošajos stadionos rādīt labas spēles, lai nāk skatītāji? Laikam palaidu garām, ka LFF Vadima Ļašenko vadībā izceļas ar izciliem sasniegumiem." Savukārt to, ka viņa gatava runāt tiešu valodu, apliecina šis Krievijai veltītais ieraksts: "Melojošā teroristu valsts."
Mācība. Sāk vētīt eksportētājus uz Krieviju
Saskaroties ar sabiedrības kritiku par sadarbības turpināšanu ar Krieviju un politisko spiedienu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) beidzot ķērusies pie to biedru vētīšanas, kas turpina savas produkcijas eksportu uz Krieviju. Patlaban LTRK biedru sastāvā ir 25 uzņēmumi, kas eksportē preces vai pakalpojumus uz Krieviju un Baltkrieviju. Starp tiem ir astoņi loģistikas uzņēmumi, pieci medicīnas un farmācijas uzņēmumi, divi tekstila uzņēmumi, divi pārtikas uzņēmumi, bet vēl astoņu uz agresorvalstīm eksportējošo uzņēmumu eksporta portfelis uz minētajām valstīm tiks precizēts sarunu gaitā. Jāpiebilst, ka uz Krieviju joprojām eksportējošo uzņēmumu skaits pagājušā gada decembrī bija 143, tātad daudz mazāk nekā pērnajā vasarā, kad šādu uzņēmumu bija 307.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš izteicies, ka LTRK padome lēmusi pārtraukt attiecības ar tiem uzņēmumiem, kas atteiksies pamest Krievijas tirgu.
No teiktā gan nebūtu jāizdara secinājums, ka tuvākajās LTRK padomes sēdēs plūdīs asinis un asaras – no uzņēmumiem tiks prasīts iesniegt plānu, kā paredzēts pārtraukt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Vēl tiks noteikts termiņš, bet pati izslēgšana no LTRK rindām sekos tikai tad, ja uzņēmums atteiksies pamest Krievijas tirgu vai nepildīs savus solījumus izdarīt to noteiktā termiņā. Tā kā uzņēmēji labi saprot, ka alternatīvu klientu un eksporta tirgu atrašana nav nedēļas vai mēneša jautājums, tad jādomā, ka vienošanās tiks panākta par termiņiem, kas būs vismaz gadu ilgi. Endziņš izteicies, ka līdzšinējās sarunas ar minētajiem uzņēmumiem lielākoties bijušas pozitīvas un tie uzņēmēji, ar kuriem apspriedies pats Endziņš, pauduši gatavību pamest Krievijas tirgu.