Caur Latviju plūstošā mangāna rūda, ko saņem Krievija, uzjundīja sabiedrību.

Publiskajā telpā izskan aicinājumi pat pilnībā slēgt austrumu robežu, pārtraucot jebkādu kravu kustību šajā virzienā. Pretī tiek svērta skāde, ko šāds solis nodarītu pašai Latvijai. Viens no argumentiem ir zaudētas darbavietas. Vai par to tiešām būtu jāsatraucas apstākļos, kad Latvijā hroniski trūkst darbaroku un ir pastāvīgs spiediens atvērt plašākas durvis viesstrādniekiem?

Valdības gaiteņos cirkulē aplēses, ka austrumu robežas pilnīgas slēgšanas gadījumā Latvijai kopumā būtu jārēķinās ar 25 000 zaudētu darbavietu, pamatā tranzīta un loģistikas jomā, skarot arī citas saistītās nozares. Tie ir gandrīz 3% visu nodarbināto.

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) šā gada martā reģistrētas kopumā 19 570 brīvas darbavietas, apmēram par četriem tūkstošiem mazāk nekā pirms gada.

Teorētiski lielākajai daļai no pēkšņi darbu zaudējušajiem 25 000 būtu iespēja aizpildīt esošās vakances. Zem jautājuma zīmes paliktu vairāk nekā 5000 cilvēku. 

Tomēr šāds aprēķins ir ļoti virspusējs, neņemot vērā darbinieku specializāciju, dzīvesvietu un citus būtiskus apstākļus. Turpinājumā ciešāk apskatīsim darba tirgus aktuālās tendences.

Labākās izredzes šoferiem

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā bija 9278 transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumu. Tajos darbojās ap 66 883 darbinieku. NVA skaidro, ka iestādes rīcībā nav datu, cik no šiem uzņēmumiem vai darbiniekiem varētu tikt skarti gadījumā, ja tiktu pilnībā aizvērta Latvijas austrumu robeža.