AS "Latvijas gāze" ("LG") akcionāri sapulcē 19. jūnijā lems par uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Uzņēmums Rīgas fondu biržā nonāca privatizācijas laikā 1999. gadā kopā ar vairākiem citiem valstij piederošiem uzņēmumiem.

Reklāma

Pēc kapitalizācijas datiem, "LG" ir devītais lielākais akciju emitents starp visām trim Baltijas biržām. Pērn "LG" akcijas pēc darījumu skaita bija 5. vietā Latvijā, turpretī Baltijas līmenī – 37. vietā.

"Neapšaubāmi, biržai šādi lieli uzņēmumi ir nozīmīgi, un katra šāda uzņēmuma ienākšana vai aiziešana no biržas ietekmē tirgu un statistiku. 

Taču vēl vairāk mūsdienīgas biržas attīstībai ir vajadzīgi jauni, ambiciozi, uz investoriem orientēti uzņēmumi, kas ir gana drosmīgi, lai investoriem piedāvātu lielāku "free float" 

jeb brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju skaitu, tādējādi nodrošinot biržā aktīvu un spraigu tirdzniecību," vērtē "Nasdaq Riga" vadītāja Liene Dubava.

Lai saprastu, ko politikas veidotāju jau ilgstoši plānotā, bet neauglīgā daudzu Latvijas enerģētikas uzņēmumu kotēšana biržā potenciāli dos Latvijas tirgum, viņa iesaka palūkoties uz kaimiņvalstu pieredzi – "Ignitis Group" un "Enefit Green" akciju kotācijām. "Lietuvas valstij piederošais "Ignitis" bija apjoma ziņā lielākais publiskais piedāvājums līdz šim Baltijā (teju pusmiljards eiro), savukārt "Enefit Green" spēja piesaistīt rekordlielu privāto investoru skaitu – interesi izrādīja aptuveni 60 000 investoru, kas ir liels ieguvums arī valsts ekonomikai kopumā," secina "Nasdaq Riga" vadītāja.

Šobrīd no Latvijas enerģētikas uzņēmumiem biržā bez "LG" ir arī AS "Latvenergo" – pirmais valsts uzņēmums Baltijā, kas ir emitējis zaļās obligācijas un turpina to darīt arī šobrīd. 

""Latvenergo" obligācijas saglabā augstu investoru interesi – kopējais pieprasījums pēc tām izvietošanas perioda beigās bija gandrīz trīs reizes lielāks nekā piedāvājums 

un sasniedza 132,6 miljonus eiro," zina stāstīt L. Dubava.

Pēc "LG" atklātās informācijas, mazākuma akcionāriem pieder aptuveni 3% uzņēmuma akciju. "Gadījumā, ja akcionāru sapulce pieņems lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, ikvienam akcionāram, kurš nebūs piedalījies sapulcē vai būs balsojis pret aiziešanu no biržas, būs tiesības pieteikties akciju atpirkšanai. Šo procesu sauc par obligāto akciju atpirkumu, to regulē Akciju atpirkšanas likums un uzrauga Latvijas Banka," skaidro "Nasdaq Riga" vadītāja.

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".