Konflikts Ogrē kultūras ministru rosina domāt, ka uzstādījumā "pašvaldību autonomija un kultūrpolitika" ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas
Februārī Ogres vārds Latvijā izskanējis skaļi – gan saistībā ar tās mēra Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība) ieceri rīkot sankcijām pakļautā Krievijas miljonāra Pjotra Avena porcelāna kolekcijas izstādi, gan vēsti par to, ka notiek pašvaldības iejaukšanās Ogres vēstures un mākslas muzeja kompetencēs; ka tiek apšaubīta tā darbinieku profesionalitāte, izstāžu programma netiek apstiprināta, nenotiek algu paaugstināšana utt. Tā vietā paredzēta Ogres novada muzeju reorganizācija, Ogres vēstures un mākslas muzejā – finanšu un funkciju audits.
Ogre vienmēr ir bijusi aktīva kultūras jomā – pilsētā ir savs pa daļai profesionāls teātris, ko vada Jānis Kaijaks, tā plāno dot mājas operetei, tajā skaisti svin svētkus. Ar saukli "#Spark the change" ("Pārmaiņu dzirksts") Ogre pretendēja uz "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" titulu. Tāpēc vēl jo lielāku neizpratni raisa pašvaldības pēdējā laika aktivitātes muzeju jomā, kas tiek argumentētas ar nepieciešamību tajā ieviest kārtību.
Ogres muzeja darbinieku sūdzības par mobingu un bosingu, arī ierosinātā Ogres novada muzeju reorganizācija un E. Helmaņa nonākšana pašvaldības kultūras komisijas priekšsēdētāja amatā rosina uzdot vairākus jautājumus – piemēram, par pašvaldību muzeju un vietējās varas attiecībām – vai tiešām, izvēloties muzeju piedāvājumu, dibinātājs un naudas devējs vienmēr "pasūta mūziku"? Kur ir robeža, līdz kurai muzejs drīkst nodarboties vienīgi ar, kā tiek uzsvērts Ogrē, "tiešajām funkcijām" – novadpētniecību, lieki netērējot resursus tēmām, kas iziet ārpus, gan par mēra izpratni par muzeja misiju un savu pilnvaru robežām? Cik tālu var notikt iejaukšanās muzeja darbības satura plānošanā? Kā tad ar izslavēto muzeju autonomiju?
Pēc būtības līdzīgas situācijas, tikai ar citu saturu pēdējos mēnešos piedzīvotas arī citās pašvaldību kultūras iestādēs – kaut vai atcerēsimies Daugavpils domes iniciēto mākslas cenzūru Marka Rotko mākslas centrā, Ventspils koncertzāles "Latvija" mākslinieciskā vadītāja Mika Magones atlaišanu, argumentējot ar nepietiekamiem finanšu rezultātiem, vai Asaru un Bulduru bibliotēku slēgšanu Jūrmalā, neņemot vērā sabiedrības viedokli.
Slikts plāns un "izkritis laiks"
"Ogres novada budžets tika pieņemts 16. februārī, bet muzeja plāns netika apstiprināts, jo bija nekorekts. Bija prasīta nauda par izstādēm vai pasākumiem, kas nav notikuši. Mēs nekoriģējam viņu (muzeja darbinieku) vēlmes, mēs palīdzam sakārtot dokumentus. Tas attiecas arī uz atceltajām izstādēm. Tāpēc tiek veikts finanšu audits, kura rezultāti tiks publiskoti," preses konferencē Ogrē teica E. Helmanis. Tomēr viņš nespēja argumentēt, kāds bijis likumiskais pamats prasībai atvērt Avena kolekcijas izstādi, kas nozīmēja tiešu iejaukšanos muzeja izstāžu plānā. "Es muzejam piedāvāju, un muzejs piekrita. No muzeja puses nebija nekādu iebildumu. Muzejam jau janvārī bija jābūt gatavai vēstulei, ka viņi ir pret šo izstādi," teica Ogres mērs, piebilstot, ka viņš arī agrāk esot palīdzējis rīkot izstādes – piemēram, par valsts apbalvojumiem.
Ogres vēstures un mākslas muzeja 2023. gada izstāžu plānā iecerēta, piemēram, ar pilsētu saistīto mākslinieku darbu skate, izstāde, kas veltīta atmodas laikam, izstāde par dizainu, modi, arhitektūru 20. gs. 60. gados, izstāde, kas veltīta Lāčplēša ordeņa kavalieriem, Ogres mākslinieču Sarmītes Mundes un Māras Generes izstādes, Ziemassvētku rotājumu un apsveikumu izstāde u. c. Plānots arī izdot grāmatu par mākslas attīstību Ogres novadā no senākajiem laikiem u. c.
Muzeja direktore Evija Smiltniece apstiprina, ka nākamā gada izstāžu plānu veidojis pats muzejs, tomēr trīs izstādes tajā nav apstiprinātas – tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres kroņu izstāde, fotogrāfa Arņa Balčus darbu skate un trimdā izdoto vinila plašu kolekcijas izstāde –, motivējot ar to, ka muzeja primārais uzdevums ir Ogres novada vēstures un mākslas izpēte. Kā teic Ogres novada izpilddirektore Dana Bārbale, minētās trīs izstādes tiek pārceltas uz vēlāku laiku saistībā ar pašvaldības finanšu iespējām. "Arī šeit es redzu iejaukšanos muzeja darbībā," uzsver E. Smiltniece.