Light rain shower 17.2 °C
P. 27.07
Dita, Marta
SEKO MUMS
Reklāma
Lai arī autoražotāji norāda vidējo degvielas patēriņu, reālajā dzīvē tas nereti atšķiras. To nosaka ne tikai automobiļa marka un dzinēja tilpums, bet arī braukšanas paradumi,
Lai arī autoražotāji norāda vidējo degvielas patēriņu, reālajā dzīvē tas nereti atšķiras. To nosaka ne tikai automobiļa marka un dzinēja tilpums, bet arī braukšanas paradumi,
Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Paaugstinoties degvielas cenai, arvien vairāk autovadītāju pievērš uzmanību automobiļa degvielas patēriņam. Lai arī autoražotāji norāda vidējo degvielas patēriņu, reālajā dzīvē tas nereti atšķiras. To nosaka ne tikai automobiļa marka un dzinēja tilpums, bet arī braukšanas paradumi, transportlīdzekļa un ceļa tehniskais stāvoklis, laika apstākļi un daudz citu faktoru. Konsultē uzņēmuma "BRC Autocentrs" direktors Matīss Mežaks.

Reklāma

Auto, autovadītāja un satiksmes mijiedarbība

Braukšanas stils ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē degvielas patēriņu. Strauja bremzēšana un ātruma uzņemšana, kā arī nevienmērīga braukšanas uzsākšana ievērojami palielina degvielas patēriņu. Ja mērķis ir to samazināt, 

vēlams uzturēt vienmērīgu kustības ātrumu, ievērot drošu distanci līdz priekšā braucošajam transportlīdzeklim, prognozēt satiksmes plūsmu un savlaikus reaģēt uz tās izmaiņām. 

Tas ļauj laikus samazināt vai palielināt braukšanas ātrumu, izvairīties no liekas bremzēšanas un paātrināšanās, turklāt samazina satiksmes negadījumu risku.

Lai izvairītos no sastrēgumiem, maršrutu izplāno iepriekš.

Automobiļa svars un aerodinamika. Degvielas patēriņu ietekmē arī automobiļa kopējais svars. Jo smagāks transportlīdzeklis, jo vairāk degvielas nepieciešams tā pārvietošanai, tāpēc salonā un bagāžniekā nav ieteicams pārvadāt mantas, kas ikdienā nav vajadzīgas. Ja būtiska ir degvielas ekonomija, izvēloties automobili, der izvērtēt savas pašreizējās un nākotnes vajadzības un priekšroku dot kompaktākam modelim.

Arī jumta kravas pārvadāšanas risinājumi, piemēram, jumta kastes, velosipēdu turētāji un šķērsstieņi, palielina degvielas patēriņu, tāpat pie sakabes āķa stiprināms aprīkojums: piekabes, kravas kastes un velosipēdu turētāji. Tie ne tikai palielina automobiļa svaru, bet arī pasliktina aerodinamiku, īpaši braucot pa šoseju. Turklāt jumta aprīkojums var apgrūtināt pārvietošanos vietās ar augstuma ierobežojumiem. Atkarībā no kravas svara un braukšanas apstākļiem degvielas patēriņš ārpus apdzīvotām vietām var pieaugt par 0,5–1 l/100 km. Ja papildu aprīkojums netiek izmantots, ieteicams to noņemt.

Papildu kravas pārvadāšanas risinājumus izmanto tikai tad, kad tas nepieciešams.

Riepu spiediens un rites pretestība. Riepu spiediens būtiski ietekmē gan degvielas patēriņu, gan braukšanas drošību. Ja spiediens ir pārāk zems, palielinās riepu rites pretestība, tāpēc dzinējam nepieciešams vairāk enerģijas automobiļa kustības uzturēšanai. Savukārt pārāk augsts spiediens samazina riepas saskares laukumu ar ceļu, pasliktinot saķeri un braukšanas komfortu. Ieteicams vismaz reizi mēnesī un pirms garākiem braucieniem pārbaudīt riepu spiedienu, ievērojot automobiļa ražotāja noteikto.

Riepu degvielas patēriņa efektivitāti apliecina ES riepu marķējums, kas vizuāli līdzinās sadzīves tehnikas energomarķējumam. Degvielas ekonomija tajā tiek vērtēta skalā no A līdz G, kur A apzīmē visefektīvākās riepas, bet G – vismazāk efektīvās. Degvielas patēriņu var palielināt arī sezonai nepiemērotu riepu izmantošana. Piemēram, radžotas ziemas riepas, braucot pa sausu ceļa segumu, rada lielāku rites pretestību, ir skaļākas un var palielināt degvielas patēriņu.

Degviela un motoreļļa. Nozīme ir arī degvielas un motoreļļas kvalitātei. Lai arī autovadītājiem nereti ir savi priekšstati par to, kuras degvielas uzpildes stacijas piedāvā kvalitatīvāku degvielu, Latvijā tirgotās degvielas atbilstību normatīvajām prasībām uzrauga Valsts vides dienests. Savukārt motoreļļai jāatbilst automobiļa ražotāja noteiktajām prasībām, jo nepareizas viskozitātes eļļa var samazināt dzinēja darbības efektivitāti un palielināt degvielas patēriņu.

Reklāma
Reklāma
Automobiļa tehniskās apkopes veic savlaikus.

Pa kādiem ceļiem brauc

Pilsētas satiksmē degvielas patēriņš parasti ir lielāks nekā ārpus apdzīvotām vietām. To nosaka bieža apstāšanās pie luksoforiem, sastrēgumi un regulāra braukšanas uzsākšana, jo katru reizi pēc apstāšanās automobilim no jauna jāuzņem ātrums. Tomēr arī šādos apstākļos būtiska nozīme ir braukšanas stilam. Sekojot satiksmes plūsmai, ievērojot drošu distanci un laikus samazinot ātrumu, piemēram, tuvojoties luksoforam vai iebraucot apdzīvotā vietā, iespējams izvairīties no liekas bremzēšanas un ātruma paātrināšanas, tā mazinot degvielas patēriņu.

Patēriņu ietekmē arī laika apstākļi. Aukstā laikā dzinējam nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu darba temperatūru, tāpēc ziemā degvielas patēriņš parasti ir lielāks. To palielina arī sniegs, apledojis vai slapjš ceļa segums un spēcīgs pretvējš. Savukārt siltajā sezonā degvielas patēriņu var palielināt gaisa kondicionētāja lietošana, bet, braucot ar lielāku ātrumu, arī atvērti logi, kas palielina gaisa pretestību.

Automobiļa tehniskais stāvoklis

Tikpat svarīgi automobili uzturēt labā tehniskā stāvoklī. Nevar sagaidīt, ka ekonomisks braukšanas stils palīdzēs būtiski samazināt degvielas patēriņu automobilim ar virkni tehnisku problēmu.

Lai dzinējs darbotos efektīvi, nepieciešama regulāra tā apkope un savlaicīga nolietoto detaļu nomaiņa. Degvielas patēriņu var palielināt netīrs gaisa filtrs, nolietotas aizdedzes sveces benzīna dzinējiem, bojāti sensori, nepareizas viskozitātes motoreļļa un citi dzinēja darbības traucējumi. Papildu pretestību rada arī nepareizi noregulēta riepu savirze jeb riteņu ģeometrija, kā arī bremžu mehānismi, kas pilnībā neatlaižas.

Jāievēro automobiļa ražotāja noteiktie apkopes intervāli. Lai gan daļa ražotāju paredz retākas apkopes, piemēram, ik pēc 30 000 km, autoservisi bieži iesaka automobili pārbaudīt ik pēc 10 000–15 000 nobrauktiem kilometriem. Ja automobili galvenokārt izmanto pilsētas satiksmē, ir regulāri īsi braucieni vai to ekspluatē pa sliktiem ceļiem, būtu lietderīgi tehnisko apkopi veikt vēl biežāk.

Cik vien iespējams, jāizvairās no straujas bremzēšanas un liekas ātruma uzņemšanas.

Benzīna vai dīzeļa dzinējs

Izvēloties benzīna vai dīzeļa automobili, svarīgi izvērtēt, kādos apstākļos tas visbiežāk tiks izmantots. Ja ikdienā pārsvarā jāveic īsi braucieni pilsētā, piemērotāks risinājums parasti ir benzīna dzinējs. Savukārt dīzeļdzinējs vislabāk piemērots regulāriem garākiem pārbraucieniem, jo motors sasniedz darba temperatūru un var pilnvērtīgi darboties.

Īsi un bieži braucieni, kuru laikā dzinējs nepagūst uzsilt līdz darba temperatūrai, var traucēt cieto daļiņu filtra (DPF) pilnvērtīgai reģenerācijai jeb pašattīrīšanai. Ja šis process regulāri tiek pārtraukts, filtrs ar laiku var nosprostoties, izraisot darbības traucējumus. Vienlaikus jāņem vērā, ka DPF filtrs pats par sevi nepalielina degvielas patēriņu, lai gan tā reģenerācijas laikā tas īslaicīgi var nedaudz pieaugt, jo filtra attīrīšanai nepieciešama papildu degviela.

Agrāk valdīja uzskats, ka automobiļi ar automātisko pārnesumkārbu patērē vairāk degvielas nekā modeļi ar mehānisko pārnesumkārbu. Mūsdienās šī atšķirība lielākoties ir izzudusi – modernās automātiskās pārnesumkārbas un to elektroniskās vadības sistēmas darbojas ļoti efektīvi, tāpēc degvielas patēriņa atšķirība parasti ir minimāla.

Ja vēlas ietaupīt degvielu, der apsvērt hibrīdauto iegādi. Atkarībā no modeļa tas var patērēt uz pusi mazāk degvielas nekā līdzvērtīgs automobilis ar benzīna vai dīzeļa dzinēju.

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
DĀRZS DABA
Reklāma