Ir daudz delfīnu sugu (vismaz 40), un tie mīt ne tikai jūrās un okeānos, bet arī upēs, un jau kopš seniem laikiem zināms par dažādām šo ūdensdzīvnieku pārsteidzošajām īpašībām. Piemēram, to krūšu peldspuru skrimšļi teju vai ideāli atgādina piecpirkstu plaukstas skeletu, kas pārsteidzoši līdzinās cilvēka rokai. Vai arī šādi fakti: delfīni viens otru uzrunā “vārdā”, nekad neguļ šā jēdziena klasiskajā izpratnē, tie ir neticami romantiski un uzticīgi. Un tamlīdzīgi.

Delfīni vienmēr acumirklī norij barību, jo to žokļi nav piemēroti košļāšanai. Vidējais statistiskais delfīns diennakts laikā spēj apēst tādu zivju daudzumu, kas līdzvērtīgs vienai ceturtdaļai paša dzīvnieka masas (parasto delfīnu vidējais svars sasniedz aptuveni 200 kilogramu).

Delfīni tāpat kā cilvēki elpo ar plaušām, kā arī var aizrīties un noslīkt. Elpošanas process delfīniem ir pilnībā apzināts jeb tātad smadzeņu kontrolēts, tie neatļaujas zem ūdens gulēt, vismaz ne tādā veidā, kā to dara cilvēki un virkne citu dzīvnieku. Ja delfīns aizmigtu, tas vienkārši pārstātu elpot, aizrītos un noslīktu. Lai tas tā nenotiku, delfīnam viena smadzeņu puslode vienmēr nepārtraukti ir nomodā. Izpētīts, ka vidēji delfīns spēj aizturēt elpu uz 8–10 minūtēm.