Titulētā biatloniste Dālmeiere kalnos jutās brīva un laimīga

Jau vēstījām, ka Karakoruma kalnos Pakistānā akmeņu nogruvumā gājusi bojā par Vācijas biatlona karalieni dēvētā Laura Dālmeiere.

Tagad atklājušies sirdi plosoši fakti par bijušās sportistes mirstīgo atlieku tālāko likteni. Dālmeiere vēlējusies, lai kādreiz tiktu apglabāta kalnos, taču, to sakot, noteikti nespēja iedomāties, ka tas notiks tik drīz, vien 31 gada vecumā.

Divkārtējā olimpiskā un septiņkārtējā pasaules čempione biatlonā, kura pirms sešiem gadiem par karjeras beigšanu paziņoja, esot sportisko panākumu augstākajā pakāpē, kopā ar draudzeni kāpa Laila virsotnē. To, ka notikusi nelaime, glābēji uzzināja laikus, jo Dālmeieres partnere nogruvumā necieta, savukārt Lauras glābšana iekavējās slikto laika apstākļu dēļ. Tikai nākamajā dienā Dālmeieres atrašanās vieta tika apsekota no helikoptera, jau tad konstatējot, ka viņa neizrāda dzīvības pazīmes. Savukārt glābēju komanda, kurā bija arī Vācijā slavens alpīnists Tomass Hūbers, pie viņas nokļuva vēl dienu vēlāk, pārliecinoties par nojaušamo – Dālmeiere ir mirusi. Tika pieņemts lēmums viņas mirstīgās atliekas atstāt turpat kalnā, jo Laura tā bija vēlējusies. Viņa apzinājās riskus, tāpēc nevēlējās ar savu nāvi apdraudēt citus. "Tā bija Lauras skaidra un rakstiska griba, ka šādā gadījumā nevienam nevajadzētu riskēt ar savu dzīvību, lai viņu glābtu. Viņas vēlēšanās šajā gadījumā bija atstāt savu ķermeni kalnā. Tas ir arī viņas ģimenes interesēs," teikts ģimenes paziņojumā.

"Kā pieredzējuši alpīnisti mēs nolēmām, ka viņai jāpaliek. Jo tā bija viņas vēlēšanās. Viņas nonešana no kalna būtu necieņas izrādīšana pret Lauru un viņas pēdējo vēlēšanos, jo jebkurš mēģinājums būtu saistīts ar riskiem," 

atzinis arī Tomass Hūbers.

Dālmeiere nebija nekāda iesācēja alpīnismā, jo līdz šim bija sasniegusi augstas virsotnes – Koržeņevskas smaili (7105 m) Pamira kalnos un virsotni "Ama Dablam" (6812 m) Himalajos, ko sarežģītības ziņā salīdzina ar astoņtūkstošniekiem. Viņa bija sertificēta kalnu gide. Mīlestību pret kalniem Laurai iemācīja tēvs Andi Dālmeiers, ilggadējs Garmišas-Partenkirhenes kalnu glābšanas dienesta vadītājs. Taču ilgu laiku kāpšana kalnos Laurai bija tikai hobijs, jo otra lielā aizraušanās bija biatlons. Tur viņai reti kāds turēja līdzi. Piecas zelta medaļas 2017. gada pasaules čempionātā Kontiolahti bija sasniegums, kas nav bijis pa spēkam nevienai citai biatlonistei. Nākamajā sezonā Laura kļuva par divkārtēju Phjončhanas olimpisko spēļu čempioni, triumfējot sprintā un iedzīšanā, bet 15 km individuālajā distancē ieguva bronzu. Ar to bija gana, lai aktīvajam biatlonam liktu punktu, šajā sportā gan paliekot kā biatlona eksperte "ZDF" televīzijas pārraidēs. Tomēr viņas uztverē īstā dzīve un bauda bija pavisam citā vietā – kalnos. "Man atrašanās kalnos nozīmē vienkāršu tīru brīvību. Un visskaistākā lieta, ko varu iedomāties, ir atrasties kalnā kopā ar mīļajiem. Tad esmu pilnībā apmierināta. Man tā ir īsta dzīve," savulaik bija izteikusies Dālmeiere.