Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs trešdien paziņoja, ka ANO Ģenerālās asamblejas laikā septembrī atzīs Palestīnas valsti. 

Ar šo paziņojumu viņš pievienojies Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un Apvienotās Karalistes premjerministram Kīram Stārmeram, kuri pēdējā laikā arī ir runājuši par šo jautājumu. Izraēla, kas saskaras ar aizvien asāku kritiku par humāno krīzi Gazas joslā, nosodījusi Otavas lēmumu kā teroristiskā grupējuma "Hamās" atalgošanu par tā iebrukumu Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī un sarīkoto slaktiņu.

Pamato atzīšanas nepieciešamību

Kārnijs uzsvēra, ka atzīšana būs atkarīga no "Palestīniešu pašpārvaldes apņemšanās veikt nepieciešamās reformas", tostarp nākamgad sarīkojot vēlēšanas, kurās nedrīkst piedalīties "Hamās", apkarojot korupciju, kā arī gādājot par Palestīnas demilitarizāciju. Otava iepriekš ilgstoši ir uzturējusi pozīciju, ka Palestīnu atzīs tikai tad, kad Tuvajos Austrumos tiks panākts palestīniešu un Izraēlas miers. Pēdējā laika notikumi tomēr likuši šo nostāju mainīt. Starp iemesliem Kārnijs pieminēja badu Gazas joslā, ebreju kolonistu apmetņu būvēšanu okupētajā Jordānas Rietumkrastā, Izraēlas Kneseta balsojumu, kurā pausts atbalsts Rietumkrasta aneksijai, kā arī "Hamās" radītos draudus Izraēlai. "Cilvēku ciešanas Gazā ir neizturamas," Kārnijs norādīja reportieriem, piebilstot, ka situācija šajā palestīniešu teritorijā tikai pasliktinās.