Latvijā brūno lāču skaits tuvojas simtam. Populācija aug, un tas nozīmē, ka lācis šeit ir uz palikšanu.
Igaunijā lāču ir desmit reižu vairāk, tāpēc arī ieteikumus, kā rīkoties, satiekot ķepaini, tur var izlasīt gandrīz visos tūrisma bukletos. Šajos padomos uzmanība vērsta uz to, ka visbīstamāk ir tad, ja esi nokļuvis starp māti un lācēnu. Tad nevajag tuvoties lācēnam, bet doties atpakaļ pa ceļu, pa kuru nāci.
Nevajag skatīties lācim acīs un kavēties, to fotografējot.
Nevajagot kāpt kokā, jo lācis tik un tā ir labāks kāpējs. Ja nu lācis noķer, tad labāk mesties zemē, ar rokām sargāt galvu un kaklu un izlikties par beigtu. Bēgt arī nav vērts, jo lācis būs ātrāks. Ja satiec lāci mežā, nekliedz, to lācis var uztvert kā izaicinājumu, taču, ja ķepainis apmeklē tavu pagalmu, tad gan vari viņu padzīt trokšņojot. Un nevajag pārtiku vai atkritumus glabāt tā, ka lācis var tiem piekļūt.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.