Partly cloudy 16.3 °C
T. 12.06
Ija, Lenora, Nora
Ralfs Freibergs.
Ralfs Freibergs.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Cilvēks. Sportists ar viedokli. Latvijas sportistu vidū viedokļu līderi jāmeklē ar lupu, un no izlašu līmeņa atlētiem teju vienīgais, kurš nebaidās publiski paust savu nostāju sabiedriski politiskos jautājumos, ir hokejists Ralfs Freibergs.

Reklāma

Pasaules čempionātā Čehijā 33 gadus vecais aizsargs pat atteica interviju Latvijas Televīzijai (tās vadība spītīgi vēlējās priekšvēlēšanu debates rīkot krieviski) un pārjautāja, vai uz vietas nav vēl viens otrs medijs, kurš arī bija uz attiecīgā viļņa. 

Pēc pēdējās spēles viņš TV kamerā uzsvēra: "Latvijā ir viena valoda!", un šis videoieraksts pagājušonedēļ plaši apceļoja sociālos tīklus.

Ralfs studējis universitātē ASV, ir domājošs, atsaucīgs cilvēks, patriots. Apskatot Freiberga profilu vietnē "X", var labi saprast, cik svarīga viņam ir latviskas un godīgas Latvijas tematika. "Cītīgi sekoju līdzi notikumiem Latvijā, iedziļinos politikā, cenšos pastāvēt par latviešu vērtībām," viņš teica intervijā "Latvijas Avīzei" jau 2014. gadā pirms Soču olimpiskajām spēlēm un nekautrējās kritizēt tā brīža Valsts prezidentu.

Pēc lielā notikuma Freibergs nokļuva karjeras zemākajā punktā, jo bija viens no diviem mūsu hokejistiem (otrs – Vitālijs Pavlovs), kam bija pozitīvas olimpisko spēļu laikā ņemtās dopinga analīzes. Viņš noliedza jebkādu iespēju, ka aizliegtās vielas apzināti vai neapzināti varēja nokļūt organismā, mēģinot juridiskā ceļā pierādīt savu taisnību, jo analīžu rezultāti ar roku bija laboti. No divu gadu diskvalifikācijas Ralfam Freibergam neizdevās izmukt, tomēr tas, ka viņa argumentiem bija svars, apliecinājās pusotru gadu vēlāk, gaismā nākot detaļām par Krievijas valsts atbalstīto milzīgo dopinga sistēmu, un tam sekoja sankcijas pret lielajiem shēmotājiem.

Kā "Latvijas Avīze" šopavasar intervijā ar R. Freibergu jau atgādināja, pērn viņam izdevās neplānoti visu komandu dabūt uz Dziesmu un deju svētku koncertu – pasaules čempionāta laikā viņš sociālajos tīklos piedāvāja savu spēles nūju ar autogrāfiem apmaiņā pret Dziesmu svētku biļetēm. Cilvēki atsaucās un piedāvāja savas biļetes, tomēr svētku organizētāji pasteidzās un paziņoja gan Ralfam, gan pārējiem, ka viņiem biļetes uz svētkiem nebūs jāpērk.

"Man patīk ne tikai sekot līdzi, bet arī politiskās tēmas cilāt. Interesē arī citu spēlētāju viedokļi, dažreiz paprasu, ko viņi domā par vienu vai otru lietu. 

Izlasē par politiskām tēmām un lietām pasaulē man ir labs kompanjons Artūra Irbes veidolā. Viņam arī patīk par to izteikties, un varam abi par politiku parunāt pat biežāk nekā par hokeju. [..] Man patīk, ka studējošie jaunie čaļi orientējas šajos jautājumos, viņi stāsta, ko mācās universitātē, kādi ir viņu uzskati un pasaules redzējums. Saki, ko gribi, bet augstskola tomēr paplašina redzesloku uz pasauli," intervijā "Latvijas Avīzei" teica R. Freibergs.

Mācība. LTV spiesta mainīt kareivīgo pozīciju

"Jāatzīst, ka, plānojot saturu, neparedzējām, kādu reakciju pirms šīm Eiropas Parlamenta vēlēšanām raisīs aicinājums deputāta amata kandidātiem piedalīties debatēs, kuru pamatvaloda ir krievu," tāds teikums atrodams Latvijas Televīzijas izplatītajā paziņojumā, kuru parakstījusi galvenā redaktore Sigita Roķe. Lai gan nevarētu teikt, ka te pavisam bija zudis iepriekš demonstrētais paštaisnums un kareivīgums aizstāvēt krievu valodu par visām varēm, tomēr nu tas jau mijās ar tādu kā taisnošanos un šaubām.

Iepriekš LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede bija kategorisks: "Debates tāpat notiks. Tas ir mūsu uzdevums un pienākums. Šajā ziņā es domāju, ka nekādu izmaiņu nebūs." Taču nu uzzinājām, ka tās tomēr tiek atceltas. Iepriekš visi iebildumi tika raksturoti kā politiska iejaukšanās vai nebūtiska ņemšanās tviterī, kas neatspoguļojot sabiedrības viedokli, bet nu jau varējām lasīt, ka 

Reklāma
Reklāma

"LTV ir ieklausījusies sabiedrības grupu paustajos viedokļos un ekspertu argumentos". Kas tad pa šo neilgo laiku bija noticis?

Vairākas partijas paziņoja par atteikumu piedalīties vēlēšanu debatēs krievu valodā. Pirmdien pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes notika pikets – pietiekami plašs un ar ievērojamu dalībnieku sastāvu, lai to ignorētu. Savukārt to, kas publiski iebilst LTV politikai, kļuva arvien vairāk. Zīmīga bija, piemēram, hokejista Ralfa Freiberga piezīme LTV žurnālistam pēcspēles intervijā, ka Latvijā ir viena valoda. Viedokli izteica arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs – lai arī paužot komplimentus sabiedriskā medija žurnālistiem, tomēr vēstījums bija nepārprotams – debatēm jānoris latviski. No SEPLP vadītāja Jāņa Sikšņa pirmo reizi izskanēja pieņēmums, ka debates varētu nenotikt – ne tik daudz valodas dēļ, bet tādēļ, ka partiju atteikuma dēļ tajās nebūšot pārstāvēts plašs politiskais spektrs. Stingrāku pozīciju pret debašu rīkošanu krievu valodā ieņēma cits SEPLP loceklis Jānis Eglītis. Visbeidzot iebildumus sāka atklāti izteikt arī paši LTV žurnālisti – Normunds Melderis (viņa raksts bija lasāms "Latvijas Avīzē"), Gundars Rēders, Dāvids Erenštreits. No atsevišķiem mājieniem kļuva skaidrs, ka tā sabiedriskajā medijā domā vēl citi un, tā turpinoties, LTV vadība var nonākt pavisam nepatīkamā situācijā.

Rezultātā ir noticis tas, ko daudzi jau salīdzina ar okupācijas staba krišanu Pārdaugavā. 

Taču vai sabiedriskie mediji šo mācību būs ņēmuši vērā vai arī turpinās kāpt uz tiem pašiem grābekļiem, pašlaik vēl nevar paredzēt.

Darījums. Solis tuvāk vilcienu Eiropai

Latvija sasniegusi būtisku "Rail Baltica" projekta attīstības posmu, beidzot sākot arī pamatlīnijas būvniecību. Eiropas dzelzceļa platuma trases izbūve noritēs vairākus gadus, to īstenos posmos, sākotnēji pasūtot pirmās kārtas būvdarbus Bauskas novadā pie Iecavas, jo tur nākotnē atradīšoties arī "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkts.

Apmēram 230 km galveno dzelzceļa līniju Latvijas teritorijā, kas ietver arī 175 inženiertehniskās struktūras, 11 dzīvnieku pārejas, 42 viaduktus, 81 ceļa tiltu un 32 dzelzceļa pārvadus, būvēs starptautiskā uzņēmumu apvienība "E.R.B. Rail JV PS". Tā ir reģistrēta Latvijā, un to izveidojuši trīs Eiropā nozīmīgi inženiertehniskie un būvniecības uzņēmumi ceļu, dzelzceļa, tērauda konstrukciju un lielu betona konstrukciju būvdarbu jomā: "Eiffage Génie Civil SAS" (Francija), "Budimex S.A." (Polija) un "Rizzani de Eccher S.p.A." (Itālija).

Plānots, ka jau šogad vairāk nekā 150 km no pamattrases norisināsies būvniecības darbi, 

kas notiks "Rail Baltica" nacionālā ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" uzraudzībā. Atzīmējot šo notikumu, Rīgā pagājšnedēļ svinīgā pasākumā pulcējās "Rail Baltica" projekta pārvaldes un Eiropas Komisijas pārstāvji, kā arī starptautiskie partneri no Francijas, Itālijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas. Francijas Ārējās tirdzniecības, ekonomikas veicināšanas, Frankofonijas un franču diasporas lietu valsts ministrs Franks Riestērs tajā uzsvēris, ka "Rail Baltica" mūs tuvinot Francijas prezidenta Emanuela Makrona pieminētajai "vilcienu Eiropai", kas mums jāveido, lai panāktu spēcīgu, ilgtspējīgu un vienotu Eiropu.

To, ka "Rail Baltica" projekta nozīmība Baltijas reģiona ātrai un uzticamai savienojuma nodrošināšanai ar Rietumeiropu jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos esot īpaši augsta, uzsvēruši arī pasākumā ieradušies politiķi un EK pārstāvji. Tomēr Eiropas Komisijas Ziemeļjūras–Baltijas TEN-T koridora koordinatore Katrīna Trautmane uzsvērusi arī to, ka galvenais nosacījums tagad ir līdz 2030. gadam izbūvēt pamata līniju. Tā esot projekta pirmā un arī galvenā kārta. 

Kopumā projekta realizācijas attīstība nav notikusi, kā sākotnēji plānots – trasi nodot ekspluatācijā bija paredzēts jau 2026. gadā. 

"Tādēļ tagad mēs nevēlamies apstāties projekta attīstībā. Ja mēs tagad gribam realizēt arī Rīgas loku, tad mums nav naudas, lai izbūvētu dzelzceļa pamata līniju. Tas ir ļoti skaidrs," izteikusies Trautmane.

Katrīna Trautmane: "Ja Latvijas valdība Rīgas loku vēlas redzēt jau tagad, tad to var darīt, bet tad tai par to ir arī jāmaksā."

Komentējot "Rail Baltica" pamata līnijas savienojumu ar Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju un Rīgas lidostu, viņa paudusi tikai cerību, ka vienošanās tomēr tikšot panākta. Taču Rīgas loka pabeigšana būšot iespējama projekta attīstības nākamajā kārtā, kas varētu būt tikai pēc 2030. gada. "Jautājums ir par laiku un naudu. Protams, ja Latvijas valdība Rīgas loku vēlas redzēt jau tagad, tad to var darīt, bet tad tai par to ir arī jāmaksā," sacījusi Trautmane.

Neziņa. Novadu gaismas pilis – zem sitiena

Pagājušonedēļ Bibliotēku padome – konsultatīva institūcija, kas Kultūras ministrijā pārstāv bibliotēkas, – beidzot pauda viedokli par Limbažu novada pašvaldības ieceri reorganizēt septiņas publiskās bibliotēkas – Straumes, Stienes, Ārciema, Bīriņu, Vitrupes, Katvaru un Braslavas. Izvērtējot pašvaldības sniegto informāciju, padome lēma reorganizāciju atbalstīt. Četrās no reorganizējamām bibliotēkām arī turpmāk darbu turpinās bibliotēkas pakalpojumu punkts, līdz ar to, pēc pašvaldības apliecinājuma, bibliotēku pakalpojumi novadā būšot pieejami.

Tomēr paliek neziņa, vai tā tiešām būs. Kā izrietēja no "Latvijas Avīzes" pielikuma "Kultūrzīmes" Limbažu novada Stienes bibliotēkā vadītās diskusijas, par to pašvaldībai pagaidām skaidra redzējuma nav. 

Iespējams, ka apstākļos, kad katrā mazā apdzīvotā vietā uzturēt bibliotēku ir nerentabli, risinājums var būt bibliobusi. 

Ja vien neņem vērā daudzviet briesmīgos apstākļos esošos ceļus, tie būtu labi piemēroti, tomēr ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

Latvijas bibliotēku tīklu šobrīd veido 1442 bibliotēkas, ietverot valsts, pašvaldību un privātās gaismas pilis. Lielākā daļa no tām ir publiskās bibliotēkas, kuru dibinātāji ir pašvaldības, un dzirdēts, ka arī citur vietvaras plāno tās slēgt vai reorganizēt. Limbažu novada notikumi varētu būt arī dzinējs Bibliotēku likuma pilnveidošanai, nostiprinot tajā bibliotēku funkciju paplašināšanu un profesionālo kompetenci. Tomēr – neietverot absurdas, no bibliotēku darba tālas funkcijas.

Šodien Sadarbības padomē plānots izskatīt Kultūras ministrijas sagatavoto ziņojumu, kurā būs apkopota informācija par Latvijas publisko bibliotēku tīklu, normatīvo regulējumu bibliotēku jomā, bibliotēku darbības rādītājiem, to finansēšanas modeli, arī valsts sniegto atbalstu, kā arī pēdējo gadu izmaiņām bibliotēku tīkla pārklājumā.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ilmārs Stūriška, Anita Bormane, Ilmārs Randers.

Aptauja

Par kādu saturu LASI.LV būtu gatavs maksāt?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma