4.4 °C
Kurzemē, netālu no Latvijas–Lietuvas robežas, noparkojusies pilsēta, kuru mēdz dēvēt par vēju dzimteni. Liepāja! Dodamies rudens piedzīvojumā uz pilsētu, kurā piedzimst vējš.
Lai arī pēdējos dzīves gadus pavadu Rīgā, tomēr Liepāju esmu labi iepazinis… Studiju gadi, jaunība, radi, draugi… Ir arī pacopēts. No zivju un ūdeņu resursa skatpunkta Liepājas copmaņus var apskaust teju katrs makšķernieks, jo rokas stiepiena attālumā šeit ir jūra ar savu eksotiku, Liepājas ezers, kurš mēdz pārsteigt ar labiem līdaku lomiem, netālu esošā Bārtas upe, kurā iepeld migrējošās zivis, Tosmares un Tirdzniecības kanāli. Un šajā rudenī* visai interesants piedzīvojums mani aizved uz šo pilsētu baudīt pieejamo copes daudzveidību tajā.
Poētiskai atkāpei. Jaunas draudzības aizved ceļos un neceļos. Foreļu sacensībās satieku Jāni, kurš aizraujas ar fotografēšanu. Piedāvāju kopā uztaisīt kādu videorullīti par copes tēmu, uz ko saņemu piekrišanu, un te nu mēs esam – gatavi iefilmēt copes procesu, zivis un dalīties ar savām un citu copmaņu zināšanām. Labi! Tik tālu esam, bet skaidrs, ka pietrūkst vienas svarīgas lietas – aktieru. Un arī šeit kāds augstāks spēks savedis kopā ar copmaņiem, kuri laikā pieslēdzas maniem kontaktiem. Jānis Senzjuks ir Liepājā labi zināms fīdera copes entuziasts, kurš labi pārzina vietējos (un ne tikai) ūdeņus. Artis Verza iepazīts caur Salmo ekspertu programmu. Kā izrādās, šie abi vīri arī savā starpā labi zināmi un bija saplānojuši braucienu uz Lietuvas mega upi – ķeršot breksi. Aicinājumam doties līdzi es nekādi nevarēju turēties pretī, protams, ne tik daudz copēt, jo fīderists no manis nekāds, bet filmēt lielos brekšus un parunāties kameras priekšā ar šiem zinošajiem kungiem gan būtu vērtīga pieredze. Laižam! Viss laikus saplānots, bet vienmēr jāņem vērā svarīga lieta – mainīgi laikapstākļi. Kad tuvojas brauciens, saprotam, ka nebūs labi. Jāpārplānojas. Jānis ziņo, ka plāns B varētu būt arī Liepāja, jo zivis ir. Svārstīšanās līdz pēdējai dienai, bet tomēr dodam priekšroku Liepājai.
Man vēl pienāk info par savu tēmu – spinings. Tirdzniecības kanālā ienācis asaris. Vēl viens Salmo ekspertu komandas biedrs Arturs Stauga piekrīt pacopēt un pafilmēties asaru epizodei. Džigot viņam patīk. Nu tad mums būs pasmaga “darba diena” ar copes elementiem, tā noskaņoju sevi un kameras vīru Jāni, jo padomā mums asaru copes epizode, fīderis, iespējams, vēl nakts cope. Daudz!
Esam klāt. Vakara tumsa mijas ar pilsētas apgaismojumu. Pilsēta mierīga, klusa, pavisam ne tāda, kāda tā ataust jaunības atmiņās. Priecē, ka, šķērsojot tiltu, kanāla malā redzamas galvas lukturu gaismiņas, kuras iedeguši makšķernieki. Tirdzniecības kanālā daudzi ķer ar bezriņķu pludiņmakšķerēm, tur mēdz lielā daudzumā salīst iekšā baltā zivs. Mums vakarā ir tikšanās ar Jāni, kurš vienā no brekšu točkām zondē vietas potenciālu.
Divi copmaņi, vienādi kāti un spoles, vienam ķeras un otram ne. Saņemu skaidrojumu, ka fīderī ļoti svarīga ir ēsma.
Pat tādai (manā izpratnē) vienkāršai zivij kā breksis ir svarīgs kumoss, kurš uzlikts uz iebarotā galda. Blakus Jānim vietu ieņēmis jauns copmanis Dmitrijs, kurš to lietu pieprot – metieni precīzi, zivis ķeras, un miegs nenāk. Abi gatavi pavadīt nakti šeit.
Vispār jau interesanta tā nakts cope, cilvēki dodas mājās no darbiem, bet kāds pako mantas mašīnā, lai visu nakti nosēdētu tumsā un vēsumā. Bet savs šarms un romantika te ir, pilsēta naktī ir jāredz. Jānis nakts copi piekopj visai bieži. Arī manas spiningotāja asinis nedaudz uzvārās, kad saņemu signālus, ka šodien labi ķēries asaris, turklāt pāris desmitu metru no mums kāds mēģina tikt pie zandarta ar manis iecienīto dropšota sistēmu. Jānis zina stāstīt, ka zandarts te bieži trāpās lomos ne tikai spiningotājiem, bet mēdz iekosties arī breksim paredzētajā kumosā. Īsais rezumē – sava romantika ir fīderī, īpaši ja tas ir vakara un tumsas fīderis pilsētas gaismās.
Nākamās dienas rīts. Sazvanos ar Arturu. Tiekamies pie makšķernieku namiņa un sākam sieties. Ieskatos telefonā, lai pasteidzinātu sevi, jo ar iekšējo maņu jūtu, ka zelta stunda rit un mēs vēl neesam pie ūdens. Bet pretī mani sagaida ziņa no vietējā aborigēna Edija Pirktiņa, kurš raksta, ka mani redz. Saucu šurp, lai dalās ar ieteikumiem. Parunājamies ar Ediju un saņemam dažas noderīgas, bet tajā pašā laikā arī rūgtas atziņas, ka agrs rīts un vēli vakari ir labākais brīdis asaru copei. Skaidra bilde, rīta sesija gandrīz nokavēta.
Tā nu mēs trijatā un operators pārvietojamies tuvāk kanālam un sākam ķert. Asaris ņem. Nevar palepoties ar trofejas izmēru, lai gan skaidri zināms, ka tādi te gadās, bet process notiek. Atslēgas ir divas: pārvietoties un pameklēt kādu aktīvāku baru. Nu arī pārvietošanās tāda nosacīta, jo copēt var tur, kur ir kāda brīva sprauga. Skaists rīts, un tik daudz copmaņu kanāla malā vēl nebiju manījis. Gruntenes, pludiņš, džigs, atvada – viss vienā vietā.
Otra svarīgā lieta ir piemeklēt mānekli, kurš apmierina asara apetīti vai, drīzāk jāsaka, ēstnegribu. Kaut kas spurains, kājains, kustīgs. Man un Arturam vislabāk strādā Lucky John Hogy Shrimp. Vietējie daudz izmanto Keitech Spider. Ķeram, priecājamies, aprunājamies ar tiem, kuriem ķeras labāk. Svarīga ir arī tehnika – tehniski viss izskatās pēc dropšota, bet izspēle gan tāda dīvaina. Bet tas strādā! Ap 10:30 process pieklust, lai neteiktu, ka praktiski apstājas vispār. Un viss kā pēc Edija stāstītā scenārija, kad minēja, ka labākā cope ir rīts un vakars pirms tumsas iestāšanās. Bet mums vēl ir plāns B.
Sazvanāmies ar mūsu fīdera copes guru un laižam uz Tosmares kanālu, kurā šamējie ieparkojušies. Tur var gan paspiningot, gan arī fīdera epizodi iefilmēt. Satiekamies, parunājamies, saprotam, ka fīdera frontei pagaidām nekādas pasakas nav. Pārvietošanās no vienas vietas uz citu. Artis ar draugiem jau ieparkojušies trešajā potenciālajā vietā. Jānis atrodas netālu, bet arī pārvietojies no vietas, kurā viņu satikām iepriekšējās dienas vakarā. Kā izrādās, apstākļi gana čābīgi, jo sākusies ūdenī esošās pūstošās zāles kustība. Tas pamatīgi apgrūtina copi kanālos. Var saprast, ja reiz esi pēries no Rīgas, lai kārtīgi pavilktu Liepājas “koferus”, tad tas arī ir jādara, turklāt, ja tā nav vienā vietā, tad laika trūkums spiež meklēt citur. Tā gan bieži var būt nepareiza stratēģija, bet sava daļa loģikas tur ir.
Visā var atrast arī savu pozitīvo – ja zivis neķeras, tad var iefilmēt materiālu par fīdera copes niansēm. To mēs arī izdarām. Kungi copējuši visu nakti, un ap dienas vidu daži pamanās nozust uz auto, lai atgūtu spēkus miega laikā. Es pamanu brīvu fīdera platformu un aprīkotu kātu (platforma ir krēsls, kurš aprīkots ar visu nepieciešamo, lai fīdera cope būtu maksimāli ērta). Rāpjos iekšā, un dažus teorētiskos trikus nu var pielietot praksē. Lai arī pie brekšiem netieku, tomēr plaukstas izmēra zivtiņas izdodas pavilkt un ilgi nepamet sajūta, ka būs jādodas tādā nopietnā fīdera copes sesijā. Paralēli manām izdarībām Arturs meklē iespēju tikt pie asara šajā kanālā, bet nekā. Tāda ir šo kanālu un ostu specifika – zivju tur ir daudz, bet tikai tad, kad tās tur ir. Mēdz būt periodi, kad to tur vienkārši nav, jo lielākos ūdeņos dzīvoties ir interesantāk. Ej nu uzmini! Mums vēl ir doma aizlaisties uz vakara sesiju Tirdzniecības kanālā. Tajā joprojām ļaužu daudz, visi copē. Pa kādam asarītim noķer, trāpās arī mums. Vakara sesijas īsteno momentu gan nesagaidām, jo emociju jau daudz un arī zivis noķertas. Piepildīta diena ar jaunu pieredzi gan copē, gan arī jaunā ampluā – video filmēšana.
Un kā klājas fīderistiem? Vienā skriešanā un meklēšanā. Viesi no Rīgas pabeidz savu braucienu ar copi Rīgā. Apstākļi bieži vien ir mainīgi, pat nelabvēlīgi. Pačukstēšu, ka par sākotnējo variantu izvēlētā Lietuvas upe tajās brīvdienās deva labus rezultātus. Ja nav kur aizbraukt pacopēt, tas nav labi, bet, ja ir pārāk daudz opciju izvēlei, tad tās jau ir mocības. Nofilmētos videorullīšus var redzēt SalmoLatvija un Foreļpuikasyoutube.com kanālos.
Pierakstieties uz kanāliem un brīžos, kad paši netiksiet uz copi, varēsiet pabūt pie ūdeņiem kopā ar mani, Salmo ekspertiem un citiem copes entuziastiem.
Liepāja piedāvā tik daudz iespēju kvalitatīvai copei, ka šajā pilsētā var ieplānot atvaļinājuma nedēļu, un ar to būs par maz, lai izbaudītu visu, ko tā var sniegt. Rakstu šo un priecājos, jo nedēļas nogalē atkal došos uz Liepāju, ieplānota cope Liepājas ezerā, ceru, ka pietiks laika arī asaru sesijai kanālā. Kas zina, iespējams, nākamajā žurnāla numurā būs atskaite arī par jauno Liepājas piedzīvojumu.
Tiekamies pie ūdeņiem!
* Raksts pirmpublicējums žurnāla "Lielais Loms" 2022. gada novembra numurā.
