Laiku pa laikam sociālajos medijos parādās informācija par novērotiem vai pat nomedītiem šakāļiem tepat, Latvijas teritorijā. Nav noslēpums, ka šī suga pie mums izplatās un arī nākotnē to, visticamāk, novērosim aizvien biežāk. Pašlaik viens no epicentriem, kur šī populācija veidojas, ir rietumu un dienvidrietumu Latvijas reģions, arī Liepājas rajons.

Reklāma
  • Lai arī zeltainais šakālis pie mums ir invazīva suga, tai tomēr ir noteikts medību termiņš – no 15. jūlija līdz 31. martam.
  • Šie plēsēji, kas izmēra ziņā ir starp vilku un lapsu, pāros dzīvo ilgtermiņā un arī par mazuļiem rūpējas kopā. Kad pārim piedzimst mazuļi, reizēm par tiem palīdz rūpēties arī kāds no iepriekšējā metiena mazuļiem, kas joprojām dzīvo kopā ar abiem pieaugušajiem šakāļiem.
  • Šakāļiem ir arī atvēlēta loma dažādu valstu un tautu mitoloģijā un kultūrā. Senie ēģiptieši pazemes dievu un mirušo aizbildni Anubisu attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar melnā šakāļa galvu. Mēdz lēst, ka šāda asociācija dzīvniekam ir piešķirta tādēļ, ka senatnē tie mēdza klīst pa kapsētām. Āfrikas tautu folklorā šakālis pilda līdzīgu funkciju kā lapsa Latvijas un citu Eiropas valstu folklorā. Proti, pasakās un dažādos stāstos to attēlo kā izmanīgu viltnieku. Līdzīgas īpašības, kā arī dievu vēstneša lomu šakālim piedēvē arī Indijas mitoloģija.
  • 2023. gadā zinātniskajā izdevumā Applied Animal Behaviour Science pētnieku grupa no Ungārijas ir publicējuši pētījumu, kurā aplūkota šakāļu uzvedība pēc tam, kad viens no pāra dzīvniekiem iet bojā. Pētnieki aprīkoja dzīvniekus ar GPS izsekošanas kaklasiksnām un vēroja, kas notiek ar pāri, kurā mātīte ir likumīgi nomedīta, un vēl vienu netālu dzīvojošu vientuļu šakāļu mātīti. Dati rādīja, ka jau dažas stundas pēc pirmās mātītes nāves vientuļā mātīte apseko teritoriju un pēc 24 stundām jau paliek kopā ar tēviņu un pilnībā pārņem iepriekšējā pāra teritoriju. Interesanti, ka tas novērots ārpus riesta sezonas. Šie novērojumi ir lielisks pierādījums tam, cik sociāli elastīga ir šī suga, un tieši tas kalpo par galveno iemeslu, kādēļ šakāļi spēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem un strauji izplatīties.
  • Būdami suņu dzimtas plēsēji, šakāļi sazinās gaudojot. Tā šakāļi jau laikus ziņo citiem sugasbrāļiem par savu teritoriju, lai samazinātu fiziskas saskarsmes. Arī abi pārī esošie dzīvnieki mēdz sagaudoties, lai koordinētu pārvietošanos un ziņotu par savu atrašanās vietu.
  • Vietās, kur mīt šakāļi un ir arī daudz klaiņojošu suņu, ir fiksēti gadījumi, kad rodas šakāļu un suņu hibrīdi. Turklāt šādi jaukteņi ir spējīgi arī vairoties. Savulaik Krievijā biologa Klima Sulimova vadībā šādi krustojumi starp šakāli un suni tika veidoti apzināti, lai rezultātā iegūtu suni ar vēl izcilākām ožas spējām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu