Īstais rudens brekšu laiks ir klāt

Īstais rudens brekšu laiks ir klāt, tāpēc vēlreiz un pa punktiem izstāstīšu par savu vismīļāko brekšu copes inventāru un paskaidrošu iemeslus, kāpēc pats izmantoju tieši šīs lietas.

Varbūt uztversiet šo rakstu kā reklāmu, zināmā mērā tā arī ir, jo es taču strādāju uzņēmumā, kas šo inventāru ražo un tirgo, bet… No otras puses skatoties, es tomēr esmu pilnīgi slims copmanis, copēju daudz, ar inventāru apejos diezgan rupji un pavirši, tāpēc, ja inventārs iztur manu attieksmi, makšķerēšanas biežumu un lomus, tad tas ir pelnījis vismaz to, lai es jums pastāstītu par to, kas ir kas.

Kāta izvēle

Lai arī manā arsenālā ir fīderi, kuru cena ir ap 300 eiro, viegli, skanīgi un visādi citādi ideāli kāti, ikdienā es tomēr makšķerēju ar citiem, 2,5–3 reizes lētākiem. Te runa nav par kātu cenu vai manu skopumu, bet gan par iekšējām izjūtām, maniem copes paradumiem un visu, kas gadās copē. 

Ar fīdera, arī ar spininga, kātiem ir tā, ka, jo augstākas klases kāts tas ir, jo vairāk samazinās tā universālisms, kāts kļūst specializētāks tieši konkrētam uzdevumam. Ja tam ir tests līdz 100 gramiem, tad tas arī ar 80–100 gramiem strādās vislabāk, un, ja pamainīsies copes apstākļi, tad ar mazāka vai lielāka svara barotavām kāts vai nu nestrādās tā, kā vajag, vai (un) palielināsies risks to salauzt. Jo kāts vienkāršāks, jo palielinās tā pielietošanas iespējas, jo mazāk prasīgs tas kļūst. Rakstot prasīgs, es domāju, ka kāts neprasa vairs īpašu attieksmi, tātad to var drošāk likt\atstutēt kaut kur, nevajag ķert pie sirds, ja kāts nokrīt utt. 

Sākoties visai pasaules fīderizācijai, arī es izgāju visas fīdera attīstības stadijas: pirmais fīderis bija kaut kāds kāts ar testu 120 grami un 3,3 m garumā, tajā brīdī tas likās kā super jutīgs pikeris, ar kuru redz katru mazāko copīti. Nesen to atradu garāžā un ar šausmām skatījos, kas tas tāds par sētas mietu... 

Pamazām nākot fīdera copes pieredzei un attīstoties inventāram, parādoties iespējām testēt arī augstākās kvalitātes kātus, nāca arī saprašana, ka personīgi man tomēr tas super trauslais krutais inventārs īsti neiet pie sirds. Lieki teikt, ka saprašana nāca caur pilnīgi ikdienišķās situācijās pāris salauztiem dārgajiem kātiem, kad tikt pie rezerves posma prasa ilgu laiku un tas maksā 70–100+ eiro par posmu. Tāpēc sāku skatīties uz inventāru, ar kuru copējot varu izdarīt visu, ko vēlos, varu aizmest, kur vēlos, un kas sniedz man tās emocijas, kuras gaidu no copes.