14.9 °C
Jau vairāk nekā divus gadus bioloģisko atkritumu dalīta izmešana ir obligāta visā Latvijā. Tomēr savākto bioloģisko atkritumu apjoms mūsu valstī joprojām ir pārāk mazs, jo atšķirībā no citiem šķirojamo atkritumu veidiem to nodošana ir par maksu, kaut zemāku par nešķirotajiem atkritumiem, bet nepietiekamu, lai iedzīvotājiem būtu finansiāla motivācija ar to nodarboties.
Šo atkritumu šķirošanas juridiskais pamats Latvijā balstās uz Atkritumu apsaimniekošanas likumu, kas nosaka, ka maksa par sašķiroto bioatkritumu apsaimniekošanu ir sešdesmit procenti no nešķiroto atkritumu tarifa. Savukārt Eiropas Savienības direktīvas prasa dalībvalstīm ieviest bioloģisko atkritumu dalītu vākšanu, lai samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, bet pašvaldības izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nosakot konteineru izvietošanas kārtību un prasības atkritumu kompostēšanai mājsaimniecībās.
Solis pareizajā virzienā
Lai gan pieņemto nešķiroto atkritumu apjoma samazināšanās liecina par pozitīvām pārmaiņām iedzīvotāju paradumos, nozares dati rāda, ka potenciāls joprojām nav pilnībā izmantots. Jo īpaši tas attiecas uz bioatkritumu šķirošanu, kur iedzīvotāju dalība joprojām veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējā pārstrādei novirzītā apjoma. "Redzam, ka arvien vairāk iedzīvotāju ir sākuši apzināties, ka atkritumu šķirošana ir pilsoniski pareiza rīcība, jo sniedz iespēju taupīt dabas resursus, nodrošinot materiālu otrreizēju izmantošanu saskaņā ar aprites ekonomikas principiem, tādējādi arī atslogojot atkritumu poligonus. Tas nozīmē, ka sabiedrības izglītošanas iniciatīvas ir svarīgas un jāturpina," teic "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.
ANO Vides programmas (UNEP) un Klimata un tīra gaisa koalīcijas kopīgi sagatavotais "Globālais metāna novērtējums" norāda, ka metāna emisiju samazināšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā īstermiņā mazināt klimata pārmaiņas, vienlaikus uzlabojot gaisa kvalitāti un samazinot negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību. Metāns ir viena no būtiskākajām siltumnīcefekta gāzēm (SEG), ko rada arī bioloģiski noārdāmo atkritumu sadalīšanās poligonos.
Popularizē kompostēšanu arī Rīgā
Situācija Rīgā pilnībā atšķiras no situācijas Latvijas reģionos. Pēc ekspertu novērojumiem, lauku apdzīvotās vietās vietējie iedzīvotāji daudz vairāk kompostē bioloģiskos atkritumus paši, līdz ar to šo atkritumu nododamais saturs un apjoms ir krietni mazāks. Rīgā paveras pavisam citāda aina, jo pašlaik kompostēšana notiek vien dažās vietās, kaut gan gatavot lapu kompostu galvaspilsētā nebūtu nemaz tik grūti un vietējās kopienas varētu veiksmīgi kompostēt arī citus bioloģiskos atkritumus, taču rīdziniekiem trūkst informācijas, kā pareizi gatavot kompostu, un valda arī zināmi aizspriedumi par kompostēšanas sekām, kas gala rezultātā dod vērtīgu bezmaksas mēslojumu dārza augiem. "Rīgā pašlaik spēkā esošie saistošie noteikumi paredz, ka bioloģisko atkritumu konteineri ir jānovieto pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļu, un ir atļauts veikt arī kompostēšanu privātmājās un daudzdzīvokļu namu pagalmos, ja tā ir slēgta teritorija, kas nav brīvi pieejama trešajām personām, ir saņemta kopienas iedzīvotāju atļauja un tiek izpildītas noteiktas komposta gatavošanas prasības, tostarp nodrošinot šo vietu ar sietu pret grauzējiem un gaisa piekļuvi. Turklāt par komposta vietas izveidi ir jāinformē atkritumu apsaimniekotājs, kas veic attiecīgu atzīmi. Taču no nākamā gada marta spēkā stāsies stingrāki noteikumi un pie visām dzīvojamajām ēkām būs obligāti jānovieto bioloģisko atkritumu konteineri neatkarīgi no ēkās dzīvojošo skaita. Konteineri būs obligāti arī pie privātmājām, ja vien to īpašnieki paši nenodarbojas ar kompostēšanu un nav to darījuši zināmu atkritumu apsaimniekotājam," informē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības nodaļas galvenā speciāliste eksperte Anita Rubene.
Jaunākie dati rāda, ka šā gada jūnija beigās Rīgā pavisam kopā izvietoti septiņdesmit astoņi tūkstoši atkritumu konteineru, no tiem 6685 bijuši bioloģiskajiem atkritumiem paredzētie. Paredzams, ka saistībā ar jaunajiem noteikumiem šo konteineru skaits no nākamā gada marta strauji pieaugs un palielināsies arī citu šķirojamo materiālu konteineru skaits, jo metāls, plastmasa un stikls būs jāšķiro visur, kur vien novietoti sadzīves atkritumu konteineri.
Rīgas domes speciāliste atklāj, ka iedzīvotāju izglītošana bioatkritumu apsaimniekošanā notiek vairākos līmeņos. Pirmkārt, tas ir uzdots atkritumu apsaimniekotājiem līgumā ar pašvaldību, otrkārt, namu pārvaldniekiem uz ziņojumu dēļa ir jāizliek informācija, kā pareizi šķirot atkritumus, un, treškārt, arī Rīgas dome šobrīd gatavojot lielāku kampaņu pilsētas iedzīvotājiem par atkritumu šķirošanu. "Visos šajos līmeņos mēs sadarbojamies, notiek aktivitātes, taču cilvēki ir dažādi.
Dažus šķirot bioloģiskos atkritumus motivē par četrdesmit procentiem mazāka cena, taču citus satrauc no šo atkritumu konteineriem nākošā smaka, mušu kāpuru savairošanās risks, radot nepatiku.
Mudinām namu pārvaldniekus novietot bioatkritumu konteinerus ēnā, organizēt to biežāku izvešanu un mazgāšanu, bet pagaidām situācija uzlabojas lēnām. Tomēr divu gadu laikā atšķiroto bioatkritumu daudzums ir dubultojies un pārsniedz piecus procentus no kopējā apjoma," nelielu progresu ieskicē Anita Rubene.
