7.2 °C
Karūsas ir aktīvas no maija sākuma līdz septembra beigām. Pirms vai pēc šī perioda diez vai izdosies noķert iespaidīgu lomu. Zivis guļ ziemošanas bedrēs. Interesanti, ka karūsas galvenokārt piesakās tikai gaišajā dienas laikā. Karūsām nepatīk slēpties lielos dziļumos. Tās vienmēr pa ūdenstilpi pārvietojas baros, tāpēc, ja tiek noķerts vismaz viens šīs sugas indivīds, tas nozīmē, ka tie būs vēl.
Labākais makšķerēšanas laiks ir mākoņaina jeb apmākusies diena, galvenais, lai nav lietus. Pieredzējuši karūsu makšķernieki lēš, ka lietus pilienu atsišanās pret ūdeni nedaudz biedē karūsas.
Pavasarī labākās makšķerēšanas dienas ir tad, kad ūdens vairāk sasilst.
Marts
Ūdenim sasilstot, aktivizējas karūsas. Tās sāk virzīties uz seklajiem ūdeņiem. Tur ir silts, tur tiek ieskaloti dažādi kukainīši, tur zivis vieglāk atrast un noķert. Šajā mēnesī karūsas ir nedaudz aktīvākas nekā februārī, taču makšķerēšana joprojām nedos gandarījumu un lomu, kā tas būtu iespējams vasaras mēnešos. Martā karūsas vienmēr ir sastopamas pie niedrēm un citas zemūdens veģetācijas. Bieži vien pavasarī zivis var atrast ļoti seklās vietās, kur tās sildās saulītē.
Aprīlis
Iestājoties labam un siltam laikam, karūsas sāk izmisīgus barības meklējumus, tāpēc tām parādās arī alkatīgums. Dažkārt var šķist, ka tās piesakās pat uz gandrīz tukša āķa. Jaunajiem makšķerniekiem aprīlis ir ļoti veiksmīgs mēnesis, lai iesāktu savas copmaņa gaitas, jo nereti karūsas kampj visu, ko vien var atrast savā ceļā. Karūsas ļoti reti izspļauj ēsmu, bet, ja tomēr viena zivs tikai sev zināmu iemeslu dēļ to izspļaus, tad otra to noteikti ierīs.
Zivs ēsmu paķer asi un velk to uz grunti. Interesanti, ka mazie indivīdi to dara pretēji, pludiņš zaudē līdzsvaru un noguļas, bet zivs staigā, līdz ar to arī pludiņš visu laiku peld. Karūsu bari ilgu laiku neuzturas vienā vietā. Karūsu bars parasti sasniedz vidēji 10–15 īpatņus, kas ļauj ātri apēst visu barību savā atrašanās vietā. Šāda makšķerēšana ir iespējama aptuveni no aprīļa vidus, dažreiz ātrāk. Līdz tam brīdim karūsas barojas visai laiski, taču galvenokārt vienuviet. Zivis tāpat kā visa dzīvā radība (izņemot vēdzeles) gaida saules siltumu.
Maijs
Maijā karūsu makšķerēšana pārspēj visas cerības. Jebkuram makšķerniekam ir garantēts traks loms, bet igvātā daudz zivju. Speciālo iebarojamo ēsmu izmantošana tikai palielinās zivju interesi par ēsmu. Bieži vien jaunajiem makšķerniekiem patīk izmantot divas makšķeres, karūsas ir tik aktīvas, ka dažkārt nav laika iemest otru makšķeri. Karūsas iespējams ķert gan pie stāvākiem krastiem, gan pie lēzenākiem. Vienīgā atšķirība ir tā, ka stāvkrastos indivīdi ir nedaudz lielāki. Karūsu neatbaida pat līdakas un asari, kuriem ļoti patīk medīt. Iemesls ir pavisam vienkāršs, karūsas atgriežas vienā un tajā pašā vietā atkal un atkal, līdz viss bars pilnībā tiks izķerts un plēsīgo zivju apēsts.
Jā, maiju mēs varam nosaukt par karūsu nārsta mēnesi. Šajā laikā karūsas var neapdomīgi uzklupt jebkurai tai piedāvātajai ēsmai. Makšķerniekam der atcerēties, ka nav jāņem vairāk zivju, cik nepieciešams ģimenes pusdienām, nevajag barot visus kaimiņus un radus, lai paši mācās copēt.
Vasara, silti, zied viss, kas vien var ziedēt, ķeras vai visas pie mums dzīvojošās zivis.
Jūnijs
Karūsas jūnijā var “nobiedēt” tikai lielais karstums, bet neliela ēnas klātbūtne uz dīķa vai citas ūdenskrātuves, iespējams, dos lielisku rezultātu. Makšķerējot no krasta, iestatiet dziļumu ap vienu metru (protams, ja tāds ir). Skaidrā laikā ūdens virspusē var redzēt karūsas, kas meklē barību. Kā ēsmu var piedāvāt tārpus, mīklas, maizi un kāpurus. Nav nepieciešams izmantot nekādas superviltīgas un slepenas ēsmas. Jāatceras, ka karūsām vasarā nepatīk dziļi ūdeņi. Nereti gadās, ka pat troksnis no krasta nespēj atbaidīt karūsas.
