Jūlijs ir viens no gada karstākajiem mēnešiem. Makšķerniekiem apstākļi ir ideāli – brīnišķīgs laiks, silts ūdens, svaigs gaiss. Ko gan vēl vajag? Taču zivs nejūtas īpaši komfortabli, jo ūdenskrātuvēs, īpaši seklās, ūdens ļoti sasilst, tajās ir maz skābekļa, pat aļģes sāk izbalēt un sadalīties. Visi šie faktori ietekmē zemūdens iemītnieku labklājību, dažkārt zivis sāk pat slimot, ir dzirdētas arī pavisam bēdīgas ziņas, ka tās aiziet bojā.

Pirmkārt, makšķerniekiem vajadzētu pievērst uzmanību tām zivīm, kas ziemā nekustas, kuras ir kļuvušas neaktīvas jeb, citiem vārdiem sakot, tās ir miegainas, bet, iestājoties siltākiem laika apstākļiem, tās sāk izrādīt pastiprinātu aktivitāti. Par siltummīlošajām zivīm var uzskatīt karūsas, karpas, sazānus, samus, meža vimbas, sapalus, līņus utt., arī bullīšus.

Nevajadzētu rēķināties ar aktīvu vēdzeļu copi. Vēdzeles ar grūtībām iztur karstumu un pārāk silto ūdeni.

Par spīti sakarsušajam ūdenim, jūlijā var mēģināt ķert plēsējus, kas dzenā augošās jeb mazās zivtiņas. Bet plēsēji vasarā zaudē savu agrāko kustīgumu, dodot priekšroku pasīvo ēsmas ķeršanai, labi panākumi var būt, izmantojot dzīvās ēsmas, kas gausi peld ūdens slāņos. Labāka cope ir gaidāma rīta un vakara stundās, kad zivis ir aktīvākas.

Par labāko makšķerēšanas laiku jūlijā var uzskatīt agrus rītus, kā arī vēlas vakara stundas un naktis, kad ūdens temperatūra kaut par dažiem grādiem nokrītas. Labi lomi gaidāmi arī lietainās vai apmākušās dienās, kas arī veicina ūdens temperatūras pazemināšanos.