Par bebru problēmu Latvijā tiek runāts jau desmitiem gadu. Bebru uzceltie dambji applūdina gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā izmantojamās zemes, bet nograuztie koki rada materiālos zaudējumus. Ļaudis bebru darbošanos sauc par nedarbiem, taču patiesībā šie apbrīnojamie aizsprostu celtnieki veido vien sev piemērotu dzīvotni. Savukārt dabas eksperti uzskata, ka pie bebru savairošanās vainojami paši cilvēki, zemes īpašnieki, kuri neuztur pienācīgā kārtībā savus grāvjus un citas meliorācijas sistēmas, ļaujot tām aizaugt ar kokiem un krūmiem, tādējādi radot labvēlīgus dzīves apstākļus un barības bāzi bebriem.

Kopš pagājušā gadsimta 90. gados atguvu īpašumā vectēva zemi Madonas novada Dzelzavas pagastā, mēģinu ar bebriem sadzīvot, bet, teikšu atklāti, brīžiem mana pacietība ir galā, un aicinu talkā medniekus, taču viņi nemaz tā neraujas bebru medībās, jo šis ir ļoti piņķerīgs, darbietilpīgs un arī dārgs pasākums. Bebrus medīt var divējādi – gan šaujot, gan ar slazdiem. Pirmajā gadījumā panākumus ierobežo Medību likums, kas atļauj bebrus nomedīt tikai diennakts gaišajās stundās, bet īstā bebru rosīšanās sākas tikai krēslas un nakts laikā. Tādēļ lielāka daļa bebru tiek nomedīti ar slazdiem, kas gan prasa lielu pacietību un finansiālus izdevumus, tos uzstādot un regulāri apsekojot.

"Par spīti neērtībām, bebru medības nav atstātas novārtā. Ir virkne mednieku, kuri intensīvi medī bebrus un neatsaka, ja zemes īpašnieki aicina palīgā ierobežot postījumus, taču viņiem ieteicams vispirms noslēgt medību līgumu ar vietējo mednieku kolektīvu," rosina Madonas Mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Jevgēņijs Sobko. Viņš uzsver, ka mednieku uzdevums nav iznīcināt bebrus, bet samazināt populācijas blīvumu konkrētā vietā līdz lauksaimniecībai un mežsaimniecībai draudzīgiem apmēriem.

"Kamēr dzīvnieks nav nomedīts, tas ir valsts īpašumā. Tikai pēc nomedīšanas, ievērojot likumā noteikto – medīt tikai līgumteritorijās, atļautajos termiņos – un citas prasības, bebrs nonāk mednieka īpašumā. Ja kaut vienu nosacījumu neievērošu, man draud sods," 

atklāj Dzelzavas mednieku kolektīva "Obzeri" vadītājs Normunds Vilmanis. "Maniem kolektīva biedriem medības ir hobijs, kam var veltīt laiku tikai brīvdienās vai vakaros pēc darba, tomēr iespēju robežās viņi bebrus ķer un vaktē."

"Viens slazds izmaksā ap divdesmit eiro, bet, lai medības būtu sekmīgas, bebru darbošanās apkaimē uzreiz jāizliek vismaz pieci slazdi, turklāt katru dienu tie jāpārbauda, tātad klāt vēl nāk degvielas izdevumi," teic mednieks Andrejs Bilinskis. Viņš piebilst, ja par katru bebrādu maksātu vismaz piecdesmit eiro, mednieki noteikti būtu naskāki uz bebru medībām, bet pagaidām pēc bebru kažokiem neesot pieprasījuma.

Bebru atrakcijas galvaspilsētā

"Rīgas pilsētas kanālā starp Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku un Nacionālo teātri patlaban joprojām dzīvo trīs bebri, kuri pastaigu laikā priecē gan rīdziniekus, gan galvaspilsētas viesus. Pašvaldība pakāpeniski ar metāla sētiņām ierobežojusi lielāko daļu koku un arī turpinās bebru piebarošanu ar zariem, jo citādi bebri mēdz nodarīt nelielus bojājumus apstādījumiem. Piespiedu pārvietošana šiem bebriem tuvāko gadu laikā nav plānota," šāda informācija publicēta Rīgas domes mājaslapā.

Koki kanālā malā

Šos dzīvniekus piebaro un ar monitoringa kameru novēro Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza darbinieki, veicot bebru ekoloģijas un etoloģijas (dzīvnieku uzvedības) pētījumus. Noskaidrots, ka vasarā bebri uzturas visā kanāla garumā, tomēr biežāk savu alu tuvumā, un līdz ar "Rail Baltica" dzelzceļa mezgla izbūves dēļ paaugstināto traucējumu fonu tie izvairās uzturēties būvniecības skartajā kanāla posmā.

Rīgā cīņa turpinās

Taču galvaspilsētā mīt vairāki simti citu bebru, kuru populācija pēdējos gados strauji augusi labvēlīgo apstākļu, tostarp dabisko ienaidnieku (plēsēju) trūkuma dēļ, un tie sastopami gan mazajās ūdenstecēs (Dreiliņupītē, Šmerļupītē, Mārupītē, Langā, Piķurgā, Bišumuižas un Mailes grāvī), gan meliorācijas sistēmās, piemēram, gar Jaunciema gatvi un Trīsciemā. Bebri manīti arī tur, kur nav tekoša ūdens – Lucavsalā, Ķīpsalā, gar Buļļupi un Hapaka grāvi, pie Juglas un Ķīšezera.

Rīgas domē apgalvo, ka kopējos bebru radītos finansiālos zaudējumus grūti aprēķināt, jo jāņem vērā arī dabas resursu noplicināšana, augsnes paaugstinātā mitruma ietekme uz infrastruktūru un īpašumiem, vides piesārņojums un papildu resursu izmantošana bebru postījumu seku likvidēšanai. Pēdējo trīs gadu laikā vien bebru dambju nojaukšanai iztērēti vairāk nekā 27 tūkstoši eiro, nerēķinot bojāto koku izzāģēšanas izmaksas. Var teikt, ka šī nauda ieguldīta caurā mucā, jo parasti nojauktos dambjus bebri ātri atjauno. Tādēļ pilsētas dome lēma piesaistīt licencētu mednieku bebru skaita regulēšanai, un tika noslēgts līgums par bebru izķeršanu Rīgā līdz 2024. gada beigām, paredzot šajā laikā ar slazdiem nomedīt 60–80 bebrus. Līguma summa bija trīsdesmit tūkstoši eiro, par kuru medniekam uzdots veikt arī nomedīto dzīvnieku utilizāciju, bebru dzīvotņu un postījumu vietu apsekošanu, apzināšanu un kartēšanu, novērošanu ar medību un termokamerām diennakts tumšajā laikā, iegūto informāciju nododot pašvaldībai tālākai analīzei.

Ilgi nebija jāgaida, kad šim lēmumam sekoja dabas draugu pretreakcija, un sabiedrības iniciatīvu platformā "ManaBalss.lv" īsā laikā tika savākti nepieciešamie divi tūkstoši parakstu, lai iniciatīvu ar mērķi apturēt bebru ķeršanu un nogalināšanu, kas neatrisinās problēmu ar pilsētas infrastruktūru un teritoriju applūšanu, varētu iesniegt Rīgas domē. "Mēs uzskatām, ka 21. gadsimtā ir nehumāni iznīcināt dzīvniekus. Tā ir cietsirdība pret savvaļas dzīvniekiem Rīgas pilsētā," tā teikts iniciatīvas pieteikumā. "Manuprāt, cīņa ar bebriem galvaspilsētā būs diezgan neauglīga. Izmedītajās teritorijās neizbēgami drīz ieradīsies bebri no blakus apkaimēm, jo divgadīgiem bebrēniem jādodas prom no vecāku alas un jāsāk patstāvīga dzīve – tāds ir dabas likums –, un vieglāk to izdarīt, ja nav konkurences. Bebri ir pietiekami vaislīgi, lai pāris gados atjaunotu nomedīto sugas brāļu iztrūkumu," uzskata zoologs Māris Lielkalns.

"Tikai ar bebru izķeršanu nepietiek, situācija ar bebriem Rīgā jārisina kompleksi," piekrīt Valsts meža dienestā. "Jāpanāk, lai bebriem dzīvotnes pilsētas teritorijā neliktos interesantas barības trūkuma dēļ, kā arī liedzot tiem iespēju regulēt ūdens līmeni ūdenstecēs."

Mitrāju biotopa vairotāji

Nesen notikušajā Dabas skaitīšanā, apsekojot saldūdens biotopu stāvokli, bebru darbības pazīmes – nogāzti koki, bebru alas, apmetnes un dambji – fiksētas sešdesmit procentos no apsekotajiem upju posmiem. Bebru dambji, kas visnegatīvāk ietekmē upes tecējumu, atrodami ceturtajā daļā Latvijas upju, bet vislielākais dambju skaits konstatēts Vilcē Zemgales pusē.

"Dažādu veidu aizsprosti, tostarp lieli koku sagāzumi un bebru dambji, izmaina upes hidroloģisko režīmu, sekmē tās aizaugšanas procesu, kavē ūdens tecējumu un upes galveno uzdevumu – vielu un enerģijas transportu. Tā ir būtiska problēma Latvijas mazajās un vidējās upēs, jo to straumēm nav tik liela spēka, lai tās spētu sevi attīrīt. Dabas skaitīšanas dati akcentē upju apsaimniekošanas nepieciešamību, ko var īstenot upju īpašnieki. Turklāt bebru dambju nojaukšanai, arī invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, piekrastes pļavu noganīšanai un attīrīšanai no nelieliem kokiem un krūmiem, atmirušo virsūdens augāja daļu izpļaušanai rudens un ziemas sezonā nav nepieciešami saskaņojumi," uzsver saldūdeņu biotopu eksperte Irēna Skrinda.

Bebru dambis

Eksperti bija izveidojuši piecpadsmit mazo upju sarakstu, kurām bebru darbošanās kaitē visvairāk. Šīs upes tika attīrītas no koku sagāzumiem, sanesumiem un bebru dambjiem Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajā biotopu apsaimniekošanas projektā. Tomēr ir vietas, kur bebru klātesamība ir pat vēlama, jo tie izveido uzplūdinājumus, kur ūdens dabiski attīrās. "Eiropas zaļās infrastruktūras attīstības projektos tiek veidoti mākslīgie mitrāji, kuru uzdevums ir attīrīt vidi no intensīvās lauksaimniecības radītā piesārņojuma – slāpekļa, fosfora un kālija savienojumiem, kas ar notekūdeņiem tiek izskaloti no laukiem un veicina upju un ezeru eitrofikāciju jeb aizaugšanu. Bebri, būvējot dambjus, dabiskā veidā rada šādus attīrošus lokālos mitrājus. Aizsprostu kaskādes apdzīvotu vietu tuvumā veicina arī ūdens aerāciju, bagātinot to ar skābekli, un palīdz uzlabot nepietiekami attīrītu komunālo notekūdeņu kvalitāti," skaidro dabas eksperts Juris Jātnieks. Viņš gan piebilst, ka bebru veidoto mitrāju efektivitāte vides piesārņojuma mazināšanā izpaudīsies tikai ilgtermiņā.

No izzūdošas līdz problēmsugai

Pirms divsimt gadiem bebri Eiropā bija parasta, plaši izplatīta dzīvnieku suga. Tomēr 19. gadsimta laikā tie gandrīz pilnībā tika izmedīti kažokādas, kā arī tauku un smaržas dziedzeru sekrēta dēļ, kuru izmantoja kosmētikā un tautas medicīnā imunitātes un darba spēju stimulēšanai. 1900. gadā bebru skaits bija samazinājies dramatiski. Tādēļ daudzās valstīs, arī Latvijā, bebri tika reintroducēti savās vēsturiskajās teritorijās, kur, iegūstot aizsargājamā dzīvnieka statusu, veiksmīgi savairojās.

"Bebri ir plastiska suga, kura atbilstošos apstākļos spēj veidot sev labvēlīgu vidi. Eiropā bebram piemērotās dzīvotnēs bebrs ir sastopams, un jautājums par bebru populācijas atjaunošanu faktiski vairs nav aktuāls. Pēdējais projekts Eiropā, kurā atjaunoja bebru populāciju, tika īstenots Skotijā, ievedot bebrus no Norvēģijas, kas ir arī Latvijas bebru populācijas izcelsmes pamatvieta. Atsevišķi projekti Eiropā ir mitrzemju atjaunošanā, bet šādiem projektiem Latvijas bebri kā donorpopulācija neder, jo tiek izmantoti tuvāk esošās populācijas indivīdi," skaidro Valsts meža dienestā.

Tātad ar bebriem mums pašiem jātiek galā, to skaitu regulējot medījot, jo šīs sugas pārstāvji dabas daudzveidības papildināšanai citās valstīs nav nepieciešami, kā tas bija ar Latvijas ūdriem, kuri laikposmā no 2002. līdz 2005. gadam ceļoja uz Nīderlandi, lai atjaunotu tur izzudušo ūdru populāciju, kas tika zaudēta straujās industrializācijas dēļ, lielai daļai ūdru ejot bojā uz autoceļiem. Taču vēlāk Nīderlandes Zemkopības ministrija pieņēma lēmumu, ka turpmāk savvaļas populāciju papildinās ar nebrīvē dzimušajiem ūdriem, jo savvaļas dzīvnieku ķeršana un transportēšana uz citām valstīm pēc Eiropas Savienības likumdošanas ir pretlikumīga. 

Kas raksturo bebru?

  • Bebri ir liela auguma (93–135 cm) bebru dzimtas grauzēji ar garu, plakanu, lāpstveidīgu asti. Tie ir otri lielākie grauzēji pasaulē pēc kapibaras.
  • Eksistē divas bebru sugas: Eirāzijas bebrs (Castor fiber) vidēji ir lielāks nekā Kanādas bebrs (Castor canadensis), kas apdzīvo Ziemeļameriku.
  • Jo bebrs vecāks, jo tas ir lielāks un smagāks. Ļoti vecs īpatnis var svērt pat 40–50 kg.
  • Bebriem pakaļkāju pirkstus savieno peldplēve, bet priekšķepām pirksti ir kustīgi, savstarpēji nesavienoti un spēj manipulēt pat ar sīkiem priekšmetiem.
  • Ap 15 cm platā un 20–35 cm garā bebra aste segta ar lielām ragvielas plāksnītēm un retiem matiem. Tā peldot kalpo kā stūre, sēžot – kā ērts un stabils atbalsts un rudens periodā – kā orgāns, kur noglabāt un uzkrāt tauku rezerves.
  • Bebra četri lielie priekšzobi aug nepārtraukti, tāpēc, graužot kokus, tie nenodilst un neaug arī garāki. Zobu pašuzasināšanos nodrošina ļoti cietā zobu priekšējās virsmas emalja, kas ir oranžā krāsā, un mīkstākā virsma aizmugurē, kas nodilst ātrāk, veidojot priekšzobus līdzīgus asmenim.