15.7 °C
Par bebru problēmu Latvijā tiek runāts jau desmitiem gadu. Bebru uzceltie dambji applūdina gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā izmantojamās zemes, bet nograuztie koki rada materiālos zaudējumus. Ļaudis bebru darbošanos sauc par nedarbiem, taču patiesībā šie apbrīnojamie aizsprostu celtnieki veido vien sev piemērotu dzīvotni. Savukārt dabas eksperti uzskata, ka pie bebru savairošanās vainojami paši cilvēki, zemes īpašnieki, kuri neuztur pienācīgā kārtībā savus grāvjus un citas meliorācijas sistēmas, ļaujot tām aizaugt ar kokiem un krūmiem, tādējādi radot labvēlīgus dzīves apstākļus un barības bāzi bebriem.
Kopš pagājušā gadsimta 90. gados atguvu īpašumā vectēva zemi Madonas novada Dzelzavas pagastā, mēģinu ar bebriem sadzīvot, bet, teikšu atklāti, brīžiem mana pacietība ir galā, un aicinu talkā medniekus, taču viņi nemaz tā neraujas bebru medībās, jo šis ir ļoti piņķerīgs, darbietilpīgs un arī dārgs pasākums. Bebrus medīt var divējādi – gan šaujot, gan ar slazdiem. Pirmajā gadījumā panākumus ierobežo Medību likums, kas atļauj bebrus nomedīt tikai diennakts gaišajās stundās, bet īstā bebru rosīšanās sākas tikai krēslas un nakts laikā. Tādēļ lielāka daļa bebru tiek nomedīti ar slazdiem, kas gan prasa lielu pacietību un finansiālus izdevumus, tos uzstādot un regulāri apsekojot.
"Par spīti neērtībām, bebru medības nav atstātas novārtā. Ir virkne mednieku, kuri intensīvi medī bebrus un neatsaka, ja zemes īpašnieki aicina palīgā ierobežot postījumus, taču viņiem ieteicams vispirms noslēgt medību līgumu ar vietējo mednieku kolektīvu," rosina Madonas Mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Jevgēņijs Sobko. Viņš uzsver, ka mednieku uzdevums nav iznīcināt bebrus, bet samazināt populācijas blīvumu konkrētā vietā līdz lauksaimniecībai un mežsaimniecībai draudzīgiem apmēriem.
"Kamēr dzīvnieks nav nomedīts, tas ir valsts īpašumā. Tikai pēc nomedīšanas, ievērojot likumā noteikto – medīt tikai līgumteritorijās, atļautajos termiņos – un citas prasības, bebrs nonāk mednieka īpašumā. Ja kaut vienu nosacījumu neievērošu, man draud sods,"
atklāj Dzelzavas mednieku kolektīva "Obzeri" vadītājs Normunds Vilmanis. "Maniem kolektīva biedriem medības ir hobijs, kam var veltīt laiku tikai brīvdienās vai vakaros pēc darba, tomēr iespēju robežās viņi bebrus ķer un vaktē."
"Viens slazds izmaksā ap divdesmit eiro, bet, lai medības būtu sekmīgas, bebru darbošanās apkaimē uzreiz jāizliek vismaz pieci slazdi, turklāt katru dienu tie jāpārbauda, tātad klāt vēl nāk degvielas izdevumi," teic mednieks Andrejs Bilinskis. Viņš piebilst, ja par katru bebrādu maksātu vismaz piecdesmit eiro, mednieki noteikti būtu naskāki uz bebru medībām, bet pagaidām pēc bebru kažokiem neesot pieprasījuma.
Bebru atrakcijas galvaspilsētā
"Rīgas pilsētas kanālā starp Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku un Nacionālo teātri patlaban joprojām dzīvo trīs bebri, kuri pastaigu laikā priecē gan rīdziniekus, gan galvaspilsētas viesus. Pašvaldība pakāpeniski ar metāla sētiņām ierobežojusi lielāko daļu koku un arī turpinās bebru piebarošanu ar zariem, jo citādi bebri mēdz nodarīt nelielus bojājumus apstādījumiem. Piespiedu pārvietošana šiem bebriem tuvāko gadu laikā nav plānota," šāda informācija publicēta Rīgas domes mājaslapā.
Šos dzīvniekus piebaro un ar monitoringa kameru novēro Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza darbinieki, veicot bebru ekoloģijas un etoloģijas (dzīvnieku uzvedības) pētījumus. Noskaidrots, ka vasarā bebri uzturas visā kanāla garumā, tomēr biežāk savu alu tuvumā, un līdz ar "Rail Baltica" dzelzceļa mezgla izbūves dēļ paaugstināto traucējumu fonu tie izvairās uzturēties būvniecības skartajā kanāla posmā.
Rīgā cīņa turpinās
Taču galvaspilsētā mīt vairāki simti citu bebru, kuru populācija pēdējos gados strauji augusi labvēlīgo apstākļu, tostarp dabisko ienaidnieku (plēsēju) trūkuma dēļ, un tie sastopami gan mazajās ūdenstecēs (Dreiliņupītē, Šmerļupītē, Mārupītē, Langā, Piķurgā, Bišumuižas un Mailes grāvī), gan meliorācijas sistēmās, piemēram, gar Jaunciema gatvi un Trīsciemā. Bebri manīti arī tur, kur nav tekoša ūdens – Lucavsalā, Ķīpsalā, gar Buļļupi un Hapaka grāvi, pie Juglas un Ķīšezera.
