Latvijas iedzīvotāju skaits pēdējos gadu desmitos sarucis gan emigrācijas dēļ, gan zemās dzimstības dēļ. Par demogrāfisko krīzi celta sabiedrības trauksme gadu desmitiem.

Krišjāņa Kariņa un Evikas Siliņas valdības deklarācijās demogrāfiju kā prioritāti neminēja. Tās vietā darbaspēka problēmas varēšot atrisināt no trešajām pasaules valstīm ievestie iedzīvotāji. Līdzīgu viedokli propagandē ekonomikas un finanšu eksperti. Ja tas īstenotos, tad pēc 25 gadiem mēs kā pamatnācija – latviešu tauta – būsim savā valstī mazāk nekā 50% (2023. gadā no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita – 1,88 miljoniem – latviešu bija 1,17 miljoni jeb 62%), un tad no tālākas iznīcības mūs neglābs ne latviešu valoda, ne Satversme. Mēs izzudīsim, dodot vietu daudznāciju kopienām, kas apdzīvos mūsu valsti.

Valdība, kura strādā četru gadu periodam, ir apsolījusi vēlētājiem panākt kaimiņu valstis, tuvākā laikā sasniegt ES valstu dzīves līmeni. Lai to izpildītu, esot jāveic ekonomikas transformācija, digitalizācijas transformācija, jāpilda zaļās politikas prasības pēc ES regulām. Šādā darbu slogā jautājums par pamatnācijas – latviešu tautas likteni – izdzīvi valdošajam varas ešelonam šķiet nevajadzīgs, traucējošs populisms, bet pieminēt jēdzienus – nacionālās vērtības, nacionālā identitāte un kultūra – šķiet politiski nekorekti.

Valsts politika tuvākajos 30–50 gados ved uz Latvijas kā nacionālas valsts iznīcību – zūd latviešu pamattauta, kuras dēļ valsts dibināta. 

Tās vietā varētu attīstīties cita Latvija – daudznacionāla kopienu savienība – politiska nācija, pēc kuras atklāti tiecas krievu un krievvalodīgo (šāds nosaukums ir izveidojies kopienai Latvijā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā; tie pārstāvēja daļu no apmēram 700 tūkstošiem Latvijā palikušajiem kolonistiem, kas PSRS okupācijas laikā te ieradās; tie bija arī ukraiņi, baltkrievi, armēņi u. c., kas rusifikācijas rezultātā bija zaudējuši savas nacionālās saknes) politiskās partijas.

Ir jārunā skaidra valoda: latviešu tautas nākotne ir apdraudēta. Latviešu nācijas interesēs nav vajadzīga sacensība ar kaimiņvalstīm vai ES dzīves līmeņa nodrošināšana par cenu, kad tiktu upurēta latviešu tautas tuvākā nākotne.

2023. gada 4. augusta numurā "Latvijas Avīze" publicēja memorandu – "Par Latvijas valsts nācijas interešu nodrošināšanu", kuru parakstīja daudzi ievērojami Latvijas kultūras, mākslas, tautsaimniecības pārstāvji. 

Mūsuprāt, jādibina sabiedriska organizācija, apvienojot aktīvāko tautas daļu, kas veltītu idejas, spēkus Latvijas nākotnei ilgtermiņā. 

Latvijas sabiedrība ir tiesīga prasīt no esošām valdībām atsākt darbu pie agrāk izstrādātās "Tautas ataudzes stratēģijas 2020. g. – 2050. g.". Valdībai vajadzētu veidot Demogrāfijas vai Tautas ataudzes ministriju, piešķirot valsts budžeta līdzekļus 2,5–3% no IKP. Tie būtu 1–1,2 miljardi eiro gadā. Vai tas ir daudz? Nē! Daudz ir katru gadu sarūkošais iedzīvotāju skaits, kas lielāks par Cēsīs vai Salaspilī dzīvojošo skaitu – ap 16 000 cilvēku!

Ir svarīgi, ka valsts un sabiedrība novērtē un atbalsta tos cilvēkus, kuri izvēlas lielas ģimenes. Atbalsts ģimenēm un bērnu aprūpei nedrīkst tikt apskatīts kā valsts izdevumu kategorijā iekļaujams – tās ir investīcijas valsts attīstībā, kas nodrošina, pirmkārt, jau pašas valsts pastāvēšanu un, otrkārt, budžeta ienākumus nākotnē.

Notiek nežēlīgs karš Ukrainā, Tuvajos Austrumos. Eiropas Savienība šūpojas lielvaru – Amerikas un Ķīnas ietekmju cīņās. Pie mums notiek hibrīdkarš. No tuvu, tālu valstu pieredzēm nevaram smelties pieredzi savas tautas nacionālās identitātes nosargāšanā, ne arī gaidīt izpratni. Izpratni nevaram sagaidīt arī no lielas daļas krievu un krievvalodīgajiem viņiem Satversmē noteiktās privilēģijas pamattautai – latviešiem – liekas netaisnīgas, it kā viņu nacionālo identitāti ierobežojošas. 

Bet latviešiem nav citas valsts, kur dzīvot – šī ir vienīgā vieta uz Zemes, un mums nav jādalās savas kultūras kopšanā ar citām tautām, kurām ir savas valstis, kur attīstīt savu valodu un kultūru. 

Latvijas galvaspilsētā Rīgā šodien ir tikai 41% latviešu, tāpēc sauklis – "Atkrievisko Latviju" ir saprotams tikai latviešiem. Mums par savu Satversmi nevienam nav jāatvainojas. Tā ir jāpilda visiem, kas grib dzīvot Latvijā un strādāt Latvijas labā.

Jānis Ivanovskis, Ģirts Astra, Gunārs Repše, Ingrīda Titava, Maija Cālīte, Vija Tipaine.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.