Ļoti nepievilcīga un diezgan skandaloza izskatās premjeres Evikas Siliņas valdības attieksme pret bērnu un ģimenes politiku. 

Proti, uzmanības centrā un intereses zenītā kā prioritāri projekti visulaik virzīta Stambulas konvencijas pieņemšana un partnerības institūta iedibināšana, kad pie notāra var reģistrēt attiecības vecmeita ar mopsi, divas ārlaulības sakaros dzīvojošas personas, pasīvais ar aktīvo un tamlīdzīgi kopdzīvei noformējušies pāri. Šādas erzacģimenes bijušas lolojamas, apčubināmas, saudzējamas un atbalstāmas, tikmēr ārkārtīgi maz dāsnus palīdzības maksājumus nākamā gada budžetā saņēmuši māmiņas un tēti, kas reāli audzina bērnus, un Latvija parādījusi izcilu sasniegumu ar mīnuszīmi jaundzimušo skaitā – dzimstība kritusies līdz zemākajam līmenim simt gadu laikā. Vaļsirdīgi runājot, rāpšanās ārā no demogrāfiskās bedres nav valdošās koalīcijas darba kārtības degpunktā un priekšplānā, par to nerunā, un faktam, ka latvieši izmirst, nepievērš uzmanību.