Vai klubiem, kam nav obligāti jānodod ĀCM paraugi, par to maksās?

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) turpina plosīties mūsu valstī un, pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem, saslimstības līmenis atkal palielinās.

Iknedēļas ziņojumos par mēra uzliesmojumiem, ko nosūta dienests, redzams, ka pieaug slimo mežacūku skaits. Saskaņā ar oktobrī apkopoto statistiku visā Latvijā 2024. gadā konstatēta 1021 ar mēri slima mežacūka, kas ir par 221 vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā. Skarti 33 novadi, 159 pagasti un vienas pilsētas teritorija. Pērn ĀCM tika konstatēts 1002 mežacūkām.

Interesanti, ka saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem mežacūku populācija samazinās. Šogad uzskaitīti 21 000 dzīvnieku, bet paredzamais nomedīšanas apjoms būtu 28 000.

Vienlaikus slimības izplatība valstī nav vienmērīga, tādēļ dažādām teritorijām noteikti dažādi ierobežojumi un ne visos novados nomedīto mežacūku asiņu paraugi ir obligāti jānodod analīzēm. Kur tas ir jādara, ik nedēļu paziņo PVD.

Kāda mednieku kluba pārstāvis vaicāja, vai klubiem, kam nav obligāti jānodod ĀCM paraugi, par to maksās.

PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda apstiprināja – pat ja analīžu nodošana nav obligāta, par tām tik un tā maksās paredzētos 30 eiro.

Jāņem vērā, ka no 2024. gada 1. oktobra ir izmaiņas mežacūku asiņu paraugu nodošanā – turpmāk paraugi jānodod nevis PVD teritoriālajā struktūrvienībā kā līdz šim, bet gan uzreiz zinātniskā institūta BIOR laboratorijā.

Tajā pašā sarunā mednieku kluba pārstāvis interesējās, vai, ja analīžu nodošana nav obligāta konkrētajā teritorijā, ir noteikti jāsagaida rezultāti, pirms apstrādāt nomedīto ruksi.

PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs norādīja, ka šī prasība ir jāievēro visiem, jo pastāv iespēja, ka mēris pēkšņi parādās līdz šim neskartā vai kādu laiku tīrā teritorijā, un, ja mežacūkas asinsanalīžu rezultāti izrādīsies pozitīvi, bet dzīvnieks jau būs izmantots pārtikā, var rasties neviennozīmīga situācija. Turklāt to paredz Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu medībās, kas nosaka, ka liemeni, gaļu, subproduktus un blakusproduktus atļauts izmantot tikai pēc negatīvu laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanas. Ja nomedītajam dzīvniekam laboratoriski ir konstatēta infekcijas slimība, tā liemeni, gaļu, subproduktus un blakusproduktus likvidē, ievērojot PVD inspektora norādījumus.

Savukārt Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4. pants īsi un kodolīgi definē sodus, kas būs jāmaksā: “Par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.” Jāpiebilst, ka viena naudas soda vienība ir pieci eiro.

Pabeidzot skaidrojumu, Ivars Koloda atgādināja, ka tagad ikviena nomedītā mežacūka ir jāreģistrē lietotnē Mednis, kur inspektori var pārbaudīt, vai teritorijās, kur ĀCM izmeklējumi ir obligāti, visu nomedīto dzīvnieku analīzes ir nodotas. “Ja PVD konstatē, ka kāda no mežacūkām nav izmeklēta, atbilstošais medību tiesību lietotājs saņems mīlestības vēstuli no dienesta – aicinājumu sūtīt valsts kasei naudiņu. Proti, samaksāt soda naudu.”