Pie mums ir izplatīta Trichinella britovi, kas spēj izturēt saldēšanas procesu.

Trihineloze. Šī vārda nozīme lielākajai daļai mednieku, visticamāk, nav jāpaskaidro. Tomēr attieksme pret iespēju saslimt ar trihinelozi vismaz kādai daļai mednieku vienalga ir visai vieglprātīga. Jā, statistika liecina, ka tikai 1,2 procenti mežacūku Latvijā ir inficēti ar trihinelozi. Un tomēr risks iegūt principā neārstējamu slimību ir ļoti augsts. Īpaši tāpēc, ka trihinellas mīt ne tikai mežacūkās, bet arī āpšos, bebros un citos dzīvniekos, kas kaut kādā mērā savā barībā tīši vai netīši uzņem citu dzīvnieku gaļu.

Sīka un bīstama nematode

Trihinella – tā ir sīka, ar aci nesaskatāma nematode, ar kuru var inficēties, tikai un vienīgi apēdot gaļu, kurā parazīts jau ir apmeties uz dzīvi muskuļaudos. Tās principā ir apaļtārpi, līdzīgi kā cērmes.

“Mednieki noteikti ir redzējuši lielākas nematodes, kas izdalās no laikus neattārpotiem suņiem un kaķiem. Trihinellas morfoloģiski izskatās līdzīgi, tikai ir daudzreiz mazākas un saskatāmas tikai noteiktos apstākļos, izmantojot mikroskopu,” skaidro zinātniskā institūta BIOR Parazitoloģijas grupas vadošā pētniece Gunita Deksne.

“Esmu dzirdējusi visai fantastiskus apgalvojumus – ja, sakožot gaļu starp zobiem, tajā jūtami smilšu graudiņi, tajā esot trihinellas. Ja ne, gaļā trihinelozes neesot. Tās ir absolūtas muļķības! Mums ir laboratorijā bijuši gadījumi, kad vienā gramā lapsas gaļas (auzu pārslas izmēra gaļas gabaliņš) ir bijis vairāk nekā 5000 trihinellas kāpuru. Taču vizuāli to nevarēja redzēt, lai gan gaļā bija vairāk kāpuru nekā muskuļu šķiedru. Arī mežacūkām mēdz būt gadījumi, kad vienā gramā gaļas ir vairāki tūkstoši kāpuru.