Zinātāji gan teic, ka oficiālā statistika ne tuvu neatspoguļo visus gadījumus...
Šā raksta tapšanu rosināja 36. Starptautiskā medību biologu kongresa (IUGB – International Union of Game Biologists) apmeklējums Varšavā 2023. gada augusta beigās. Bijām stipri pārsteigti par to, ka teju trešdaļa pētījumu un prezentāciju veltītas lielajiem plēsējiem, precīzāk divām to sugām – vilkiem un lāčiem. Kopā ar tām Eiropā ieradušās arī dažādas sadzīvošanas un pielāgošanās problēmas, kuras nu eiropiešiem jāapgūst no jauna.
Domāšanas inerce
Gadsimtiem plēsēji tika uzskatīti par konkurentiem un cilvēku sugas ienaidniekiem, pret kuriem jācīnās visiem līdzekļiem. Daudzās Eiropas valstīs tos izdevās praktiski iznīcināt. Arī Latvijā pagājušā gadsimta beigās vēl pastāvēja dažādi bonusi par katru nogalinātu vilku, taču par laimi pilnīgi bez plēsējiem neesam palikuši nekad. Tieši tādēļ mūsu attieksme pret tiem ir daudz pragmatiskāka nekā daudzviet Eiropā un vairākas desmitgades spējām tos apsaimniekot, sugu monitoringu un zinātniskās izpētes datus izmantojot par pamatu medīšanas limitu noteikšanā.
IUGB kongresā zinātnieki un mežsaimnieki no dažādām valstīm visi kā viens uzsvēra, cik svarīgi ir tieši zinātniskie dati, ar kuriem pamatot lēmumus, un cik dziļā purvā ved emocionāli, zināšanās nebalstīti, politiski un populistiski lēmumi. Lai pārvaldītu populācijas bez zaudējumiem bioloģiskajai un ģenētiskajai daudzveidībai, kā arī bez zaudējumiem sabiedrībai, svarīgs ir vides un populāciju monitorings un spēja pieņemt nepopulārus lēmumus. Taču priekšvēlēšanu sacīkstē politiķi biežāk pieņem tieši populistiskus lēmumus – to redzam Latvijā attiecībā uz lūšu medību aizliegumu, taču šoreiz par šo sugu nerunāsim. Laiks rādīs, vai šis lēmums būs sugai labvēlīgs vai arī gluži otrādi...
Kongresa plenārlekcijā itāļu zinātnieks profesors Marko Apollonio uzsvēra: "50 gadu laikā esam spējuši pagriezt sabiedrības domāšanu pilnīgi pretējā virzienā, kāda tā bija ap 1970. gadu, kad par plēsēju nogalināšanu varēja saņemt atlīdzību. Iebarojot aizsardzības ideju nezinošiem cilvēkiem, nu esam nonākuši otrā grāvī – jāmēģina atjaunot ideju, ka plēsēju kontrole ir "ok" pasākums. Taču tas nav viegli, jo cilvēku domāšana un paradumi mainās lēni, bet plēsēju populācijas atjaunojas daudz ātrāk. Patiesībā nav zināma neviena cita zīdītāju suga Eiropā, kas tik īsā laikā būtu piedzīvojusi tik radikālu skaita pieaugumu kā vilks!"