Šis stāsts būs par brekšiem, atkal. Neko citu no manis negaidiet! Šī zivs man ir ļoti tuva sirdij. Dzenos pēc brekša visu cauru gadu. Un esmu nonācis pie secinājuma, ka atkarībā no sezonas ir būtiski ievērot dažus principus, pie kuriem jāpieturas. Kur ķert? Kā ķert? Ar ko un cik daudz barot? Kādu inventāru izmantot? Šoreiz – par rudeni.

Šis būs manas pieredzes stāsts par to, kā man izdodas apmierināt brekša kaprīzes rudenī, kad ūdens sāk atdzist. Ar ko tad atšķiras rudens sesijas no citām? Pavasaris un rudens ir mazliet līdzīgi. Pavasarī zivis vēl atrodas ziemošanas bedrēs, bet rudenī viņas meklē ceļu uz tām. 

Rudens ir laiks, kad dienas paliek krietni īsākas un pagarinās diennakts tumšais laiks. Arī ūdens temperatūra krīt, un vispār rudens ir vēss gadalaiks, kad arī cilvēki sāk revidēt skapjus un meklē siltāku apģērbu. Romantikai jāmin, ka atvasaras dienās ieslēdzas mistika, kad diena var iesilt līdz +24 °C, bet naktī temperatūra noslīd līdz +5 °C. Tāda strauja temperatūras svārstības maiņa atstāj būtisku iespaidu uz zivīm un to ķeršanu.

 Bet, ja šo visu neņem vērā, tad rudens ir mans mīļākais laiks gan zivju ķeršanai, gan dabas krāšņuma baudīšanai. Lai arī nepavisam nav viegli tikt pie labiem brekšu lomiem, bet ar nelielām viltībām var tikt pie pārsteidzoši laba guvuma.

Ar ko tad man rudens šķiet labāks par vasaru? Taisnība, ka vasarā zivis ēd labāk, ir iespēja noķert lielākus eksemplārus, bet ir daudz grūtāk zivi noķert lielā koncentrācijā. Paskaidrošu! Vasarā, kad zivīm ir milzīga apetīte, tad barības trūkums brekšiem liek izklīst, tas atrodas mazākos baros. Varētu teikt, ka to ir grūtāk sapulcināt vienā vietā. Kā jau minēju, rudenī uzdevums tiek nedaudz atvieglots, jo zivis vācas kopā lielākos baros uz ziemošanu. Un kā jau visiem zvēriem, arī breksim pirms ziemas iestāšanās, ir jāveido tauciņu rezerve, lai varētu silti pārziemot.