Copēt ir forši, bet nekas traks nenotiks, ja zivi nenoķersi, tā filozofiski makšķerēšanu raksturo Aigars Garais, portāla parcopi.lv dibinātājs, jo ikviena copē pavadītā diena ir ar plus zīmi. Īpaši atzinīgi viņš novērtē došanos ekspedīcijās pa mazajām upītēm, kas reizēm sola negaidītus pārsteigumus – kartē skaties, ka upītei jābūt, bet patiesībā dabā tā tik viegli nav atrodama. It kā tā būtu dzīva būtne un nolēmusi ar makšķernieku uzspēlēt paslēpes.

Man ienāca prātā nedaudz traks jautājums. Ja zinātu, ka draudēs nokļūšana uz neapdzīvotas salas, kādus makšķerpiederumus ņemtu līdzi?

Noteikti spiningu un fīderi, jo ar spiningu reizēm nevar neko noķert, bet ar fīderi ir daudz lielākas iespējas noķert ko apēdamu (smejas).

Starp makšķerniekiem kombinācija – spiningotājs un fīderists – laikam nav pārāk bieži sastopama.

Bieži ne, bet ir, kas ņemas ar daudziem makšķerēšanas veidiem. Ir pat tādi, kuriem patīk tikai upes, un viņi laivā vispār nekāpj. Bet ir tādi, kas copē tikai no laivas un viņiem upītes neinteresē. Un tad ir vispusēji makšķernieki, kas copē ezeros, upēs, visur, kur ir zivis.

Kas pats esi – ezeru, upju cilvēks?

Man patiesībā ļoti patīk mazās upītes, kur dzīvo foreles, tiesa, pēdējā laikā nesanāk izrauties un veltīt veselu dienu, bradājot pa upīti un ķerot foreles. Man arī ļoti patīk cope no laivas. Pat nevaru pateikt, kas labāk, bet šiem diviem makšķerēšanas veidiem dodu priekšroku.

Man šķiet, ka mazajās upītēs ir lielāka garantija kaut ko noķert salīdzinājumā ar ezeriem.

Ne vienmēr, reizēm esmu palicis tukšā. Mazās upītes ir iespēja izrauties no civilizācijas – esi tikai tu, upe un daba –, tas ir tas, kas mani vilina un aizrauj.