Paaugstināta ķermeņa temperatūra pati par sevi nav slimība, bet dabiska organisma aizsargreakcija, kā tas cīnās pret vīrusu vai baktēriju izraisītu infekciju. Kā uzlabot pašsajūtu, un kad īstais laiks lietot temperatūru pazeminošus līdzekļus?
Kad lietot medikamentus
Gan saaukstēšanās slimības, gan gripa bieži norit ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Tā norāda, ka mūsu imunitāte aktīvi cīnās ar infekciju. “Ja temperatūra ir zemāka par 38 grādiem, to nevajadzētu uzreiz censties mazināt.
Svarīgi ļaut organismam pacīnīties arī pašam. Medikamentus vajadzētu lietot tikai tad, ja temperatūra paaugstinājusies virs 38,5 grādiem,” norāda MFD veselības centra Iļģuciems ģimenes ārste, RSU docētāja Jeļena Daniļenko, taču piebilst, ka zāles arī pie zemākas temperatūras var lietot, ja pašsajūta ļoti slikta: ir galvassāpes, drebuļi, nelabums. "Šādos gadījumos nav jāmēģina varonīgi izturēt un jāmoka organisms."
Tomēr papildus medikamentozai terapijai ir virkne lietu, ko varam darīt, lai uzlabotu pašsajūtu. Visupirms svarīgi atpūsties – tā organisms atjauno savus resursus, tam ir vieglāk atveseļoties. Nepieciešams arī pietiekami izgulēties – vismaz 7–9 stundas diennaktī.
Daudz šķidruma labākai termoregulācijai
Kad ir paaugstināta temperatūra vai drudzis, ķermenis svīst. Tas ir labi, jo sviedri atdzesē ķermeni, taču šādi tas zaudē šķidrumu. “Jo mazāk šķidruma organismā, jo sliktāka termoregulācija. Turklāt šķidrums palīdz izvadīt arī toksīnus, tā paātrinot dzīšanas procesus,” uzmanību vērš ārste.
“Viens no galvenajiem orgāniem, kas izvada toksīnus, ir nieres. Taču tās var pilnvērtīgi funkcionēt tikai tad, ja organismā ir pietiekams šķidruma daudzums. Tāpēc ļoti svarīgi slimojot uzņemt daudz šķidruma.”
Var dzert ūdeni, zāļu novārījumus, vieglu buljonu, ogu morsus, īpaši brūkleņu un dzērveņu, jo tām piemīt antipirētiska jeb pretdrudža iedarbība.
Šķidrumam jābūt istabas temperatūras vai nedaudz siltākam. Uzņemot šķidrumu, organismam ir jādzesējas, tāpēc nav ieteicams lietot karstus dzērienus. Piemēroti nebūs arī auksti dzērieni – tā var papildus apaukstēties, piemēram, pastiprināt kakla sāpes. Nav ieteicams lietot gāzētu ūdeni. “Ja ir paaugstināta temperatūra, grūtāk tikt galā ar savu darbu arī kuņģim – kuņģa sula izdalās pastiprināti. Ja iedzersim gāzētu dzērienu, kuņģim būs vēl grūtāk,” paskaidro Jeļena Daniļenko. Jāatsakās arī no kafijas, jo tā stimulē šķidruma zudumu un palielina skābu vidi organismā.
Bērniem šķidrums jālieto atbilstīgi svaram, pieaugušajiem – aptuveni 2 litri dienā. Ja cilvēks sirgst ar kādu hronisku slimību, piemēram, nieru vai sirds mazspēju, noteikti jākonsultējas ar ārstu, kurš norādīs, cik daudz šķidruma vēlams izdzert dienas laikā.