Skaistā saule dienā un mīnusi naktī neiepriecina augļudārzu saimniekus, jo temperatūras starpības liek sprēgāt augu mizai. Tas pats notiek arī ar vīnogām. Pat sīka brūce ir vārti infekcijām. Vīnogu audzētāja Jana Drēviņa iesaka: “Rokam sniegā!”

Pieved un pieblietē

“Sniegs vīnogām ir pats labākais piesegums ziemā,” skaidro vīnogu audzētāja Jana Drēviņa. Uz vīnkokiem der uzbērt pēc iespējas vairāk sniega. Ir labi, ja uz zemes un augiem ir uzliktas skujas – jo bagātīgāk, jo labāk. Tas arī pasargā no grauzējiem.

Pirms ber uz vīnkokiem sniegu, piebradā ap augiem jau esošo kārtiņu, lai grauzēji nevarētu netraucēti dzīvot un ēst mizu, kas notiek, kad sniegs uzkrīt uz nesasalušas zemes. Ir vīnogu šķirnes, kuras grauzējiem sevišķi garšo.

Vīnogām vēlams uzmest sniega valni.

Vīnogām uzbērto sniegu viegli pieblietē, nevajag pārspīlēt ar pārāk stipru piebakāšanu.

Sniegs, kuru vienkārši viegli un čagani uzber augiem (sevišķi sala laikā, kad sniegs ir sauss), ilgstoši labumu nedod, jo gan sasēžas, gan pirmajā siltumā izkūst. Turklāt tā virspusē var izveidoties sērsna, kas grauzējiem apakšā rada jauku mītni.

Pieblietētais sniegs paliek ilgi, un tam ir vairāki labumi. Sniega kalniņš pasargā gan no temperatūras svārstībām, gan saules un sala bojājumiem, gan padzirda augu pavasarī, lēnām kūstot. Turklāt vēsums uz kājām aizkavē vīnogu agru mošanos. Jo vēlāk vīnoga pavasarī pamodīsies, jo labāk.

Vīnogu audzētāja saviem stādījumiem sniegu piepūš ar sniega pūtēju. Šādi sniegs arī tiek labi pieblietēts.

Katrs centimetrs sniega pasargā no viena grāda mīnusā.

Sanes siltumnīcā

Noteikti saved sniegu vīnogām (arī citiem augiem siltumnīcā: persikiem, kivi u.c.), kas stādītas siltumnīcā. Sniegs notur vēsumu un neļauj vīnogai sajust un reaģēt uz temperatūras svārstībām. Tiklīdz uzspīd saule, slēgtajā telpā kļūst silts, pēc tam seko strauja atdzišana. Sniegs siltumnīcā arī garantēs vajadzīgo mitruma daudzumu, jo nereti augi tur iet bojā tieši sausuma dēļ.

Vīnogu labsajūtai saulainās dienās siltumnīcu vajadzētu atvērt, lai tā pārāk neuzsilst un neveidojas kondensāts. Bet uz nakti durvis ver ciet. Ja tāda ņemšanās šķiet apgrūtinoša, tad visu laiku atstāj vaļā vēdlodziņu. Liekais mitrums iekšpusē sakrājas uz plēves vai polikarbonāta jumta seguma, naktī sasalst un dienā lēnām kūst un pil. Turklāt uzsilušajai telpai uzkritušais sniegs kļūst mitrs, smags un neslīd lejā. Tieši šā iemesla dēļ zem lielā svara konstrukcijas var sabrukt.

Jau janvārī un februārī siltumnīca saulē var iesilt līdz 20 grādiem.

Sniegu ap vīnkoku piemīda, lai neieviestos grauzēji.

Klāj un pārbauda segumu

Ja sniega nav vai iestājies kailsals, vīnogas var piesegt ar balto agroplēvi, tas sevišķi noder jutīgākajām šķirnēm. Taču, kad atkal sola spēcīgu snigšanu, piesegumu noņem. Tas tāpēc, ka sniega smagums var salauzt vīnkoku dzinumus. Turklāt zem šāda sintētiska materiāla krājas mitrums un attīstās pelējums, kas vīnogām ziemošanas laikā ir kaitīgi.

Taču, pirms liek agroplēvi, noteikti pārbauda, kura ir virspuse, kura apakšpuse. Vīnogu audzētāja skaidro, ka viena materiāla puse ir klāta ar tādu kā vaskotu kārtiņu, kas aiztur mitrumu (tā ir vairumam agrotīklu). Ja agrotīklu uzklāj ar šo mitrumnoturīgo kārtiņu uz leju, ūdens no augšas brīvi tek cauri, bet ārā – neizgaro.

Ja agrotīklam ir uzraksti, var vadīties pēc tiem – burtiem jābūt augšpusē.

Piesegumu veido ar labu gaisa cirkulāciju.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.