Jūlijs. Taču mākoņa iespējas tomēr ir ierobežotas, un veldze spēj iesūkties zemē vien dažu centimetru dziļumā. Un tomēr vakaros mežmalā jaušama saldā vīgriežu smarža. Sausuma dēļ laukos labība šogad zema, pļavās zāle retāka, nekā ierasts. Līdz vēlam vakaram lauki un pļavas šķiet neapdzīvoti, taču, tiklīdz saule laižas rietā, atsākas dzīvība – stirnas steigšus plūc mīkstākās lapiņas, bet mežacūkas mielojas ar piengatavību sasniegušajiem ziemājiem. Kā medniekiem šajā laikā klājies?
Edgara stāsts
Skrīverietis Edgars Jančenko, kurš ir ne tikai mednieks, bet arī lauksaimnieks, savā kviešu laukā nomedījis pamatīgu mežakuili.
“Tagad kviešiem graudi jau kļuvuši cietāki un mežacūkām tie vairs tik ļoti nepatīk, taču tobrīd kvieši bija piengatavībā un mežacūkas uz tiem nāca kā sasvilušas. Laukus nācās pamatīgi sargāt, un tika nomedītas daudzas mežacūkas.
Paveicās arī man. Biju iekārtojies tornītī pie sava kviešu lauka, kad sapratu, ka ēdājs jau tur ir priekšā. Atlika tikai raidīt precīzu šāvienu. Kuilis nokrita uz vietas!” stāsta mednieks.