-2 °C
Kā tikt pie zandarta visas aktīvās makšķerēšanas sezonas garumā, centos saprast, izmēģinot dažādus voblerus.
Varbūt kādam noderēs, jo ir ļoti daudz gribētāju, kas vēlas šo tumsas plēsēju noķert, bet nu kaut kā galīgi nesanāk.
Biju sapircis dažādus voblerus, bet izmantot nebija sanācis. Voblerkastes bija jau sakrājušās pilnas, kad 1. jūnijā nolēmu – būs beidzot jāliek šis arsenāls lietā.
Jūnijs – kā pēc grāmatas
Aizbraucot pie ūdenskrātuves ap pulksten 21, bija vēl gaišs, tomēr nolēmu izmēģināt. Paņemu pirmo vobleru "Zipbaits Khamsin" citroniņu. Un jau pirmajā metienā tiku pie zandarta. Man āķis lūpā… Pa vakaru noķēru, ja nemaldos, trīs mēra zandartus un vēl pāris asaru, bet saprašana, kā ar vobleru naktī jāķer, tomēr vēl nebija radusies.
Piespiedu sevi braukt maksimāli bieži, lai saprastu zandarta paradumus. Kādu laiku makšķerēt devos katru dienu un pamazām sāku saprast.
Jūnijā viss notika gandrīz kā pēc grāmatas: copes ap vienu un to pašu laiku uz visiem izmēģinātajiem vobleriem.
Likās jau, ka noteicošā būs krāsa, bet drošs vēl nebiju. Arī mānekļa novadīšana visu mēnesi bija līdzīga: palēna, vienmērīga ietīšana ar nelielu iegrimi, jo zandarts smuki nāca augšā pēc sava medījuma. Pieminēšu, ka ķēru vietās, kur dziļums ir no 50 cm līdz diviem metriem.
Jūlijs – svelme un lietus
Pienāca jūlijs – bula laiks. Mētāju visu to pašu, ko jūnijā, bet uz ierastajiem mānekļiem kaut kā ne gluži, kā gribētos. Uzliku atkal vobleru, kurš ūdeni vēl nebija redzējis, – "Pontoon21 crack jack 98mr". Un – sagadīšanās vai nē, bet uz šo vobleru noķēru daudz zivju. Sajūta tāda, ka vairāk nostrādāja iegrime, nevis izmērs: kad voblera mēlīte skāra grunti, uzreiz bija sitiens kātā. Protams, periodiski bija zivs arī uz maniem cietušajiem "khamsiniem", bet nu "crack jack" guva labākus panākumus.
Runājot par piemērotāko makšķerēšanas laiku, jāteic, ka pirmā zivs vienmēr bija pirms saulrieta.
Tas liek domāt, ka zandarts atrodas savā medību zonā jau kādu laiku pirms krēslas. Piebildīšu, ka vasaras vidū rezultatīvākās copes bija tad, kad ārā bija vējains un dažkārt arī lietains. Varbūt tāpēc, ka seklumā zandarts ir tramīgs, un bieži pie krasta varēja pamanīt zivi, kas jau nostājusies savā medību pozīcijā.
Tā kā zandarts parasti medī tuvāk pie krasta, jācenšas mazāk izmantot lukturīšus, tas var viņu aizbiedēt.
Siltais rudens sākums – jaunas vietas
Vasara sāka iet uz otru pusi. Un pēkšņi augustā mani "khamsini" vispār pārstāja strādāt. Ievēroju, ka ūdens sācis ziedēt. Tik zaļš, ka mānekli neredz vispār. Sāku eksperimentēt ar visu pēc kārtas. Un, jā, atradu atslēdziņu: lielie vobleri 100–130 mm. Manā gadījumā lielie: biju radis pie viegliem vobleriem ar kātu līdz 14 g. Protams, ar lielākiem mānekļiem un niknāku spiningu man bija atkal jāpiešauj roka, lai viss izdotos. Un panākumi neizpalika, jo ūdens ziedēšanas laikā nebija citu copmaņu – es varēju kārtīgi izvērsties.
Iepriekš nevarēju ciest augustu, bet šogad tas bija izcils. Odi gan ēda nost, it kā es būtu ar medu nosmērēts...
Pamazām pienāca septembris, bet laiks turējās silts kā vasarā. Īpaši nekas nemainījās: lieli mānekļi, vidēji lēna ietīšana ar grunts aizskaršanu. Visu šo laiku līdz septembra vidum zandarts ņēma mānekli, vadot pa vienu un to pašu trajektoriju. Svarīgi bija nostāties atbilstoši straumes stiprumam, lai varētu mānekli novadīt gar īstajiem akmeņiem. Starp citu, ķerot akmeņainās vietās, svarīgi regulāri pārbaudīt vobleru stāvokli, vai nav plaisu, caurumu utt. Svarīgi arī bieži mainīt āķus – uz tiem nevajag ekonomēt. Izmantoju "Gamakatsu", "BKK" un "Decoy" firmas āķus. Tiem tiešām var uzticēties.
Laiks gāja, sāka parādīties rudens vēsums, un pēkšņi viss sāka mainīties. Ūdens sāka atdzist, mani ierastie akmeņi vairs nav īstā vietā jau nedēļu: copes galīgi nav. Redzu, ka zandartu mednieku krastā jau diezgan daudz, un pāris simtus metru tālāk pa kādai zivij noķer. Izdomāju, ka nākamo vakara copi pamēģināšu tālāk – kur visi ķer.
Nepatīk man makšķerēt, kad jāstāv plecs pie pleca, bet situācija piespieda veikt korekcijas manos copes ieradumos.
Nākamajā vakarā devos uz izraudzīto vietu. Iespraucos pretī tādām kā niedrēm, un pirmajā metienā tīri solīds zandarts, nākamajā metienā – zemmērs (zemmēri pret mēriem man šogad bija apmēram 1:30 mēru labā). Visbeidzot kādas pāris nedēļas makšķerēju tieši šajā vietā. Par lomiem nevarēju sūdzēties, bet kādā brīdī tomēr sāku manīt, ka ar copi iet grūtāk.
Īstā rudenī ieradumi mainās
Kad klāt bija īsts rudens, sāku aktīvāku zandartu meklēšanu. Secināju, ka zivis ir, tomēr gribas, lai būtu vairāk. Nolēmu izmēģināt vietu, kur ķēru visu vasaru un pusi rudens, – atgriezties pie akmeņiem. Tomēr tur – nekā, taču laternas gaismā redzu, ka zandarti ir apmēram 10 metrus tālāk nekā vasarā, kur neliela kants. Sāku eksperimentēt, rezultāti nebija ilgi jāgaida. Nebaidīšos teikt, ka rudens vēsumā labākais voblers ir "pontoon21 dexter minnow 93". Ar to ir noķerti nu jau ļoti daudzi zandarti, un esmu pārliecināts, ka būs vēl.
Interesanti, ka aukstajā laikā izmainījās mānekļa vadīšana.
Izmantojot vobleru ar iegrimi ap 1,5 m, ļoti lēna vienmērīga ietīšana, bet viens no maniem iecienītajiem dziļajiem "pontoon 21 crack jack" sāka strādāt, vispār neko nedarot: iemetu, iedzinu dziļumā un apstādināju, lai straume dara savu. Tieši šajās ilgajās pauzēs notika zandartu dusmīgie rudens sitieni.
Kopumā: vienu divas reizes nedēļā atpūtos, visas pārējās dienas medīju zandartu. Par to, cik kopā noķēru, nestāstīšu, bet krasta copei cipars pašam šķiet iespaidīgs. Visvairāk bija 47–50 cm, tad kādi 20 izmēros no 50 līdz 60 cm un vēl kādi 10 virs 60 cm, bija pat 70 cm. Šogad sezonu noslēgšu laikam tikai tad, kad viss sasals.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
