Kad ārā vēl sals un sniegs, Latvijas Universitātes botāniskajā dārzā ar daudzkrāsainām, krāšņām ziedu kupenām priecē acālijas.
“Nekas vēl nav nokavēts. Cēlos acāliju krūmus varēs apskatīt martā un vēl aprīlī, kad plauks vēlāk ziedošās šķirnes,” teic botāniskā dārza kokaugu laboratorijas vadošā pētniece Inga Apine, kuras pārraudzībā ir acāliju kolekcija.
Par to, kas audzēšanā svarīgākais, lai acālijas krāšņi ziedētu, Inga Apine, kas ar acālijām strādā jau astoņus gadus, smaidot teic: “Augi vienkārši ir jāmīl! Vienmēr jātur acis vaļā, lai pamanītu sīkāko niansi, ar ko acālija signalizē, ja kaut kas nav kārtībā.”
Kolekcijas veidošanās
Acālijas pareizais botāniskais nosaukums ir Simsa rododendra hibrīdi (Rhododendron simsii hybrids), kas selekcionēti galvenokārt no divām sugām: Simsa rododendra (Rhododendron simsii) un Indijas rododendra (Rhododendron indicum). Dabā šie rododendri aug Ķīnā, Japānā un citās šā reģiona valstīs.
Pašreizējo Latvijas Universitātes botāniskā dārza Simsa rododendra šķirņu kolekciju 1956. gadā sāka veidot profesors Rihards Kondratovičs – tajā ir šķirnes no Latvijas, Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes un citām Rietumeiropas valstīm, arī no ASV un Ukrainas. Līdzās kolekcijas veidošanai XX gadsimta 60.–70. gados viņš sāka arī jaunu šķirņu mērķtiecīgu selekciju, krustojot vecākaugus ar vēlamajām īpašībām. Tika izveidotas 26 šķirnes.
“Otrs šķirņu veidošanas veids bez krustošanas ir spontānās pumpuru mutācijas jeb sporti. Ap 50 procentu no pasaulē radītajām šķirnēm ir iegūtas tieši pumpuru mutācijas ceļā. Tāpēc gadās, ka vienai šķirnei ir divi līdzautori, jo vienādas mutācijas radušās divās dārzniecībās, piemēram, šķirnes ‘Sārtais Dzintars’ selekcijas autori ir Rihards Kondratovičs un Kārlis Bauers,” skaidro Inga Apine.
Lielākā acāliju kolekcija Ziemeļeiropā
Patlaban dārza kolekcijā ir vairāk nekā 150 šķirņu, un tā ir lielākā kolekcija Ziemeļeiropā. Tajā ir arī pagājušā gadsimta 50.–80. gados toreizējā Tukuma izmēģinājumu paraugsaimniecībā izveidotās četras šķirnes: ‘Ieva–Aldis’, ‘Sārtā Niobe,’ ‘Tukuma Pērle’ un ‘Kaprīze’. To autori ir Kārlis Bauers, Dzintra Getliņa un Nikodēms Karčevskis.