20 °C
Vislabāk ziemāji pašlaik attīstījušies Zemgalē, kur pārziemošanā sniega sega pasargājusi kviešus un rapšus no sala.
Savukārt šā brīža siltais un mitrais laiks nodrošina labus apstākļus, lai augi varētu veidot rupjas vārpas un pāksteņus. Kopumā reģionā mitrums augsnē ir pietiekams un ziemāju ražas potenciāls ir augsts, uzzinājis laikraksts "Zemgales Ziņas".
Tomēr dažādie laikapstākļi Latvijas mērogā pārziemošanu ietekmējuši atšķirīgi. Ziemājus būtiski ietekmējusi arī šķirņu izvēle – sējumu apsekošana visā valstī, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.
LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants Andris Skudra skaidro, ka
Latgalē un Vidzemē visvairāk cietuši ziemas rapši un graudaugi. Liela daļa lauku pārsēti ar vasarājiem, bet atstātie izretojušies un cietuši arī maija salnu ietekmē.
Kurzemē salnas vietām apsaldējušas rapšus, it īpaši centrālā dzinuma ziedpumpurus un graudaugu lapas, kas augiem radīja stresu. Turpmākais siltais un mitrais laiks veicinājis straujāku ziemāju augšanu, rapšu zarošanos, bet palielināja arī kaitēkļu izplatību, kā arī dzeltenās rūsas attīstību kviešos.
Maijā notikušās laukaugu ražas prognozēšanas apkopotie rezultāti liecina, ka pašlaik vidēji Latvijā ziemas kviešu ražība varētu būt 4,6 t/ha, ziemas miežiem – 3,8 t/ha, rudziem – 3,2, bet tritikālei – 4,4 t/ha, savukārt ziemas rapšiem nedaudz virs 2 t/ha.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
