Pieprasījums pēc pansionātiem aug straujāk, nekā iespējams nodrošināt piedāvājumu. No visām pusēm uzsver – aprūpes sistēma Latvijā steidzami jāuzlabo, taču tam trūkst būtisku resursu. Pašlaik valstī darbojas 227 iestādes, kas sniedz ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus. Kas, viņuprāt, jārisina vispirms? Ko grib mainīt valsts, un ko domā aprūpes centros dzīvojošie ļaudis?
Rīgā pieprasījums pēc ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma ir augstākais Latvijā. Pērn šo pakalpojumu saņēma 2905 personas – no tiem 769 cilvēki uzturējās pašvaldības sociālās aprūpes centros (SAC) un 2136 – līgumorganizācijās. 20. martā rindā uz SAC gaidīja 545 personas.
Latvijas Samariešu apvienības vadītājs Andris Bērziņš uzskata, ka valstī būtu vajadzīgi 18 tūkstoši vietu (par četriem tūkstošiem vairāk, nekā šobrīd pieejams), lai nodrošinātu aprūpi visiem, kuriem tā nepieciešama.
Viņaprāt, svarīgākais šobrīd ir sabalansēt pieaugošo pieprasījumu ar ierobežoto piedāvājumu un finansējumu. Pašlaik Rīgā nav plānots celt vēl vienu pašvaldības SAC, taču Čiekurkalnā un Imantā top ģimenes tipa aprūpes centri ar 96 vietām. Samariešu aprūpes namā "Bišumuiža" nākamgad izbūvēs vēl 40 jaunas vietas.
Aptauja
Vai esat apsvēris domu, ka vecumdienas būs jāpavada pansionātā?
A. Bērziņš pozitīvi vērtē finansējuma pieejamību Rīgā, situācija esot krietni uzlabojusies, un pašvaldība atbalstu nodrošina aptuveni mēneša laikā. Tāpēc gaidīšanas rindas vairs praktiski neesot. Taču plānotie likuma grozījumi mainīs kārtību – lai saņemtu Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu, personai pēdējā gada laikā jābūt deklarētai Rīgā. Paredzams, ka tas samazinās rindā reģistrēto skaitu par vismaz 10%. Jaunie noteikumi stāsies spēkā 1. aprīlī. Jau šobrīd rindā reģistrētajām personām jāizvēlas viens aprūpes centrs, kurā vēlas saņemt pakalpojumu. Rīgas sociālais dienests informēs, kad pienāks rindas kārta, – ja klients tad izlems neievākties pansionātā, vieta saglabāsies sešus mēnešus, taču atteikties varēs ne vairāk kā divas reizes. Šādas izmaiņas pieņemtas, jo šobrīd trešdaļa gaidītāju vairākkārt atliekot iestāšanos.
Svarīga ir ne tikai vieta pansionātā, bet arī aprūpētāju pieejamība.
A. Bērziņš uzskata – vairāk jāstāsta par aprūpētāja darba nozīmi, aktīvāk aicinot jauniešus strādāt nozarē. Piemēram, arī Austrijā secināts, ka jauniešu interese par šo profesiju ir nepietiekama, tāpēc to definēja kā valsts prioritāti. Notikušas dažādas kampaņas sabiedrības izglītošanai un profesijas popularizēšanai. Nozarē strādājošie gan arī apzinās – lai piesaistītu kvalificētus speciālistus, būtu jāpaaugstina atalgojums, taču, ceļot algas, sadārdzinās arī uzturēšanās izmaksas, kas, protams, neapmierina klientus.
Uz ģimeniskas vides ieviešanu
Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas vecākā eksperte Līva Ševčuna min, ka Latvijā pašlaik kampaņas sociālās aprūpes popularizēšanai nav paredzētas. Šobrīd prioritāte ir sociālo pakalpojumu sniedzēju un aprūpētāju kapacitātes stiprināšana, neformālo aprūpētāju (tuvinieks, kaimiņš, draugs, brīvprātīgais, kurš uzņēmies rūpes par personu ar funkcionālajiem traucējumiem) darba popularizēšanu, kā arī ētiskas un efektīvas komunikācijas izkopšana ar klientiem, kas veicinās vispārēju attieksmes maiņu starp aprūpētāju, klientu un viņa apgādnieku.
Pašlaik ministrija izstrādā regulējumu ģimeniskas vides ieviešanai aprūpes namos.
Tādā veidā plāno samazināt darbinieku rotāciju, lai saglabātu regularitāti, un veicināt klientu patstāvību, ļaujot viņiem veikt vienkāršus darbus patstāvīgi, piemēram, uzvārīt tēju.
Tas nozīmē arī mazāk iemītnieku – līdz diviem cilvēkiem – vienā istabā. Kā šo nodrošināt lielos pansionātos, kur istabās ir pat seši cilvēki? Nodaļas un gaiteņus varētu sadalīt mazākās atdalītās vienībās. "Protams, ir vairāk izaicinājumu, jo daudzi klienti nav kustīgi, tāpēc vairāk jādomā par istabu un gaiteņu noformējumu, lai nerastos tāds slimnīcas iespaids," saka LM sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas vecākā eksperte Elvīra Kursīte. Finansēšanas modelis gan nemainīsies. Bet, ņemot vērā, ka aprūpes centriem jau tā trūkst naudas, nav skaidrs, kā šādas izmaiņas realizēs. E. Kursīte gan uzskata, ka ģimeniskas vides ieviešana aprūpes namos izmaksās tikai nedaudz vairāk.