14.4 °C
Ukrainas pretuzbrukumu aizkavējušas lēnās ieroču piegādes, kas ļāvušas krieviem nostiprināt savu aizsardzības līniju, tajā skaitā mīnējot savu pozīciju priekšlaukus, trešdien pārraidītā intervijā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Pirms dažām dienām Odesā, runājot ar CNN žurnālisti, Zelenskis atzinis, ka viņš cerējis pretuzbrukumu sākt "daudz agrāk" nekā jūnijā, kad tas faktiski sākās.
"Mūsu pretuzbrukumu novilcināja zināmas grūtības kaujas laukā. Tur viss ir stipri mīnēts,"
norādījis Zelenskis, piebilstot, ka pretuzbrukuma atlikšanas rezultātā tika mīnētas plašākas teritorijas.
Viņš arī atgādināja, ka pirms pretuzbrukuma brīdinājis ASV un Eiropas līderus par lielāku upuru skaitu nepietiekamās apgādes dēļ.
Citā intervijā ASV plašsaziņas līdzekļiem arī Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs pagājušajā nedēļā pauda neapmierinātību ar lēnajām solīto ieroču piegādēm no Rietumiem.
Mani kaitina tas, ka daži Rietumos žēlojas par pretuzbrukuma lēno gaitu, laikrakstam "The Washington Post" atzina Zalužnijs, norādot, ka Rietumi paši neuzsāktu uzbrukumu bez pārsvara gaisā, taču Ukrainai joprojām jāgaida sabiedroto apsolītie iznīcinātāji "F-16".
Arī Zelenskis CNN atgādinājis, ka daudzkārt uzsvēris "F-16" nepieciešamību.
"Runa pat nav par Ukrainas pārsvaru pār krieviem debesīs. Runa ir tikai par līdzsvaru,"
piebildis prezidents, norādot, ka bez atbalsta no gaisa un lielāka skaita tālas darbības ieroču ir grūti virzīties uz priekšu kaujas laukā.
Viņš arī izteicies, ka "F-16" piegādi varētu uzskatīt par humāno palīdzību, jo Ukraina tos varētu izmantot, lai saglabātu atvērtu kuģošanas koridoru, ja Krievija nolemtu nepagarināt ar ANO un Turcijas starpniecību panākto Melnās jūras labības vienošanos, kuras termiņš beidzas 17. jūlijā.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 232 300 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 232 300 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 600 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4068 tankus, 7932 bruņutransportierus, 4310 lielgabalus, 657 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 404 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 309 helikopterus, 3635 bezpilota lidaparātus, 1264 spārnotās raķetes, 6888 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 605 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
