Daiga Mieriņa. Novada mērogs bija par šauru

Dienā, kad Daiga Mieriņa (ZZS) kļuva par Saeimas priekšsēdētāju, notikumi attīstījās ļoti strauji. Politisko karjeru viņa ir veidojusi daudzus gadus, cenšoties izrauties ārpus nelielas – Carnikavas novada – pašvaldības robežām.

Taču tā pa īstam Latvijas Zemnieku savienībā viņai izdevās izsisties tad, kad par LZS priekšsēdētāju kļuva tagadējais ekonomikas ministrs Viktors Valainis, bet viņa – par vienu no diviem priekšsēža vietniekiem. 

V. Valainis novērtēja D. Mieriņas darbaspējas un drosmi uzņemties lielus uzdevumus. Līdzīgi kā bijušais premjers Krišjānis Kariņš ("JV") palīdzēja veidoties premjeres Evikas Siliņas ("JV") karjerai, tā V. Valainis deva iespēju D. Mieriņai, kura bija viņa labā roka arī vasarā valdības paplašināšanas sarunās. Tajās viņu iepazina arī E. Siliņa, kura par šo sadarbību atsaucās pozitīvi.

"Partija ir pārdzīvojusi arī lielus satricinājumus, kuros Daiga bija man atbalsts. Uz viņu var paļauties, jo kritiskās situācijās viņa neļaujas emocijām, bet izsvērti pieņem lēmumus. Daiga Mieriņa ir cilvēks, kuru ikdienā nav jāmudina darīt, bet pati nāk ar iniciatīvu," tā Saeimas priekšsēdētāju "Latvijas Avīzei" raksturoja V. Valainis. Laikā, kad LZS vadīja Augusts Brigmanis, D. Mieriņai tādu ietekmi neizdevās gūt. Tagad A. Brigmanis teica: 

"Daiga ir tendēta uz karjeru labā nozīmē, jo visu laiku vēlas augt un mācīties. Domāju, ka arī šajā amatā viņa uz to tieksies un mācīsies, nevis atsēdēs šo laiku."

Saeimas vēlēšanās 2022. gadā LZS viņu iekļāva Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ar otro numuru aiz bijušā priekšsēža, tagad LZS vadītāja vietnieka Armanda Krauzes. D. Mieriņa neatklāj, kad uzzinājusi, ka viņu izvirzīs Saeimas priekšsēdētājas amatam, bet vēlēšanu dienā izturējās tik brīvi, it kā sen jau būtu tam gatavojusies, lai gan pēc tam teica, ka tas bijis negaidīti.

Pirms balsojuma izpaliek iztaujāšana

Kā pirmais Saeimas priekšsēdētāja kandidāts bija minēts V. Valainis, bet pēc atbildības jomu sadalījuma ZZS viņam uzticēja Ekonomikas ministrijas vadību. Tad frakcija darbam prezidijā izvirzīja bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri, taču īsi pirms spīkera vēlēšanām intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atklājās viņa paradums runāt to, ko domā, un savu viedokli arī aizstāvēt. Balsojuma priekšvakarā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" G. Kūtris neatkāpās no iepriekš sacītā par Aivaru Lembergu kā labu saimnieku. Tad kļuvis skaidrs, ka "Jaunā Vienotība" ("JV") un "Progresīvie" neatbalstīs G. Kūtri, kas, visticamāk, uzreiz bija darīts zināms gan D. Mieriņai, gan G. Kūtrim. ZZS nākamajā dienā tomēr izvirzīja G. Kūtri. Vieni teic, ka tā bijusi G. Kūtra izvēle neatteikties no kandidēšanas, bet citi – ka ZZS tā varēja ar godu no šīs situācijas izkļūt. Kad pēc vairākām balsošanas kārtām Saeimas priekšsēdi neizdevās ievēlēt, turpmākais notika ļoti strauji. ZZS amatam nominēja D. Mieriņu un aicināja Saeimu uzreiz balsot. 

"Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības vadība lūdza dot iespēju deputātiem ar kandidāti tikties un viņu iztaujāt, bet vairākums šo lūgumu noraidīja. 

Par D. Mieriņu nobalsoja ne tikai klātesošie koalīcijas, bet arī "Latvijas pirmajā vietā" deputāti, jo frakcijas līderis Ainārs Šlesers kā bijušais satiksmes ministrs atcerējās, ka tolaik D. Mieriņa ļoti labi vadījusi Satiksmes ministrijas Iekšējā audita un kvalitātes vadības departamentu.

Spīkeres uzskati atklājas pēc vēlēšanām

Dažas stundas pēc balsojuma atklājās, ka D. Mieriņa pirms Saeimas vēlēšanām portālā "rus.lsm.lv" par A. Lembergu ir izteikusies gandrīz tāpat kā G. Kūtris, slavējot ZZS premjera kandidātu un Ventspils bijušo mēru, kurš iekļauts ASV sankciju sarakstā. "Cilvēki grib, lai par viņiem rūpējas. Tas, ko dara Aivars Lembergs Ventspilī, tās ir tīrās rūpes. Ventspils ielas ir sakārtotas, mājas ir uzbūvētas, ir izdarīts viss, lai cilvēki labi justos un varētu normāli dzīvot. Un to pašu cilvēki vēlas valstī – lai būtu kāds, kas par viņiem rūpējas. Mūsu moto ir "Saimnieki savā zemē"," toreiz teica D. Mieriņa. Tiesa, laikā, kad A. Lembergs vēl sēdēja pie koalīcijas galda, Ventspils projektiem bija liels atbalsts. Uz to LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja arī premjere E. Siliņa: "Ventspils varēja uzplaukt, bet citā Latvijas daļā nevarēja uzplaukt, jo tie ES fondi un līdzekļi, kas varēja aiziet uz citu vietu Latvijā, aizgāja uz Ventspili. Un tas man nav pieņemams."

Taču neparasti ir kas cits – D. Mieriņa agrāk nebija tādās pozīcijās. 

(Iespējams, citādi kampaņā nevarēja rīkoties, lai nekaitētu partijai, kas savukārt nav godīgi pret vēlētājiem.) LZS Vidzemes nodaļas vairākkārt aicināja LZS vadību neslēgt līgumu ar "Latvijai un Ventspilij", jo šī sadarbība traucē vietējiem līderiem gūt atbalstu pašvaldību vēlēšanās. Pirms 2021. gada novadu domju vēlēšanām kāda LZS biedra mājās sapulcējās nedaudz vairāk kā desmit partijas biedri, lai spriestu par turpmāko rīcību, protestējot pret sadarbību ar Ventspils partiju. Starp tikšanās dalībniekiem bija arī D. Mieriņa, "Latvijas Avīzei" pastāstīja bijušais LZS biedrs, kurš, tāpat kā vēl vairāki tās tikšanās dalībnieki, vairs nav partijā.

Vēl kā Daiga Jurēvica (uzvārdu viņa nomainīja pirms pieciem gadiem pēc laulībām ar Oļegu Mieriņu) politiķe bija viena no nedaudzajām, kas LZS atklāti pauda savu atšķirīgo viedokli. "Pēdējā laikā ZZS nav izcēlusies ar labām lietām, un visiem partijas biedriem ir jāpadomā, vai kaut kas nav jāmaina. Jo ātrāk to izdarīsim, jo labāk," sacīja D. Jurēvica 2016. gada nogalē. Tas bija laiks, kad LZS brieda neapmierinātība ar Ivetas Grigules (ievēlēta no ZZS) darbību Eiropas Parlamentā, kur viņa iekļuva, pateicoties individuālajai vēlēšanu kampaņai.

Pēc D. Mieriņas ievēlēšanas par spīkeri arī atklājās, ka viņai nav labas angļu valodas zināšanas. "Neviens no mums Carnikavas pašvaldībā nedzīvo, svešvalodu zināšanas arī nepārbaudījām, bet mums ir ļoti labs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kas reprezentēs valsti starptautiski. Saeimas spīkera galvenais uzdevums ir labi vadīt Saeimas sēdes un nodrošināt tajās kārtību," skaidroja "JV" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. 

Viņš atzina, ka daļa "JV" deputātu D. Mieriņu nepazina, bet uzticējās kolēģiem, kuri strādā D. Mieriņas līdz šim vadītajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. 

Viņi teikuši, ka komisijas vadītāja ir labi vadījusi sēdes, bijusi vērsta uz kompromisiem un korekta pret visiem deputātiem. Spīkeres starptautiskās darbības pieredzes trūkumu varētu kompensēt tas, ka priekšsēdētājas biedrei Zandai Kalniņai-Lukaševicai ("JV") tā savukārt ir liela, jo viņa iepriekš bija Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un ir arī Saeimu pārstāvējusi ārpus Latvijas.

Nebaidās konkurēt

Tas, ka nelielas – Carnikavas novada – pašvaldības mērogs D. Mieriņai ir par šauru, bija jūtams jau senāk. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresā pēc vēlēšanām 2013. gadā viņa aicināja organizāciju mainīties, apšaubot LPS kapacitāti – tā slīkstot birokrātiskā papīru gūzmā, gatavojot atbildes ministrijām par to sagatavotajiem likumprojektiem. Dažus gadus vēlāk pēc D. Mieriņas iniciatīvas tika izveidota Pierīgas pašvaldību apvienība, par kuras vadītāju viņa kļuva. D. Mieriņa nav baidījusies konkurēt ar spēcīgiem līderiem, lai ieņemtu kādu amatu. Tā 2017. gadā viņa kļuva par Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju, pārņemot padomes vadību no toreizējā Salacgrīvas novada priekšsēdētāja Dagņa Strauberga (LRA), kas arī nenotika bez cīņas.

Daiga Mieriņa Nēģu svētkos Carnikavā 2019. gada augustā.

Foto: No D. Mieriņas Feisbuka konta

Pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, kad bija notikusi Ādažu un Carnikavas novada apvienošana, D. Mieriņa bija gatava vadīt apvienoto novadu, lai gan bijušā Ādažu novada priekšsēža Māra Sprindžuka (LRA) saraksts bija ieguvis lielāku atbalstu. Toreiz vietējie politiķi teica, ka tieši D. Mieriņas ambīciju dēļ abas partijas nevienojās, lai gan kopā tās varēja izveidot stabilu vairākumu. Par mēru kļuva M. Sprindžuks, izveidojot koalīciju ar nelielas ietekmes partijām. LRA un LZS Ādažos nosēdās pie viena galda tikai pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kad gan M. Sprindžuku, gan D. Mieriņu ievēlēja Saeimā. "Tad abi satikāmies, izrunājāmies un nolēmām, ka partijām jāstrādā domē kopā. Politika nav paredzama," atzina M. Sprindžuks.

Taču negaidīts bija viņa atklātais, ka M. Sprindžuks un D. Mieriņa ir Ādažos kopā uzauguši, jo dzīvoja kaimiņos. Kad M. Sprindžuks no politikas bija aizgājis, tieši D. Mieriņa viņu pierunājusi 2013. gadā tajā atgriezties un kandidēt vēlēšanās Ādažos, kur bija sācies finanšu stabilizācijas process. M. Sprindžuks toreiz startēja no LZS. Kā M. Sprindžuks, tā D. Mieriņa savu politisko darbību sāka Tautas partijā. "Lai Daigai veicas! Viņa vienmēr ir bijusi cīnītāja, Carnikavas patriote, un viņas laikā Carnikava ir cēlusies," tā tagad kolēģi slavēja M. Sprindžuks.

Pozitīvi Saeimas priekšsēdi vērtēja arī cilvēki, kuri ar viņu strādājuši kopā Carnikavā. 

"Viņai ir drosme uzņemties lielus projektus, par spīti nelabvēļiem. Bez Daigas drosmes daudz kas Carnikavā nebūtu īstenots. Bez viņas nebūtu uzcelta arī Carnikavas pamatskola," 

sacīja viena uzrunātā. Šādi projekti ir vairāki – promenāde uz jūru, aizsargdambis.

"Ir jātic saviem spēkiem"

Carnikavas pamatskolu Saeimas sēdē pieminēja vairāki runātāji. Vieni uzteica D. Mieriņas neatlaidību, ar kādu skola uzcelta. Savukārt bijušais Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa ("AS") sēdē teica, ka viņš varētu gan pastāstīt, cik Ādažu novadam vēl bija jāsamaksā, lai skolu pabeigtu, un cik daudz bija neattiecināmo izmaksu pēc projekta īstenošanas. Carnikavas pamatskolu, kas kļūs par vidusskolu, atklāja 2022. gada augustā. Č. Batņa "Latvijas Avīzei" skaidroja, ka runa bija par skolas aprīkojumu, jo pēc novadu apvienošanas Ādažiem nācies maksāt, lai skolu moderni iekārtotu, jo Carnikavai tam nebija naudas. Arī Ādažu vidusskolai aptuveni 250 000 eiro nācies atdot no savām investīcijām.

"Ādažu novads izvilka projektu. Man nekas nav pret skolu. Tā ir laba. Skolai ir labs direktors, bet tas neliecina par labu pārvaldību," uzskata Č. Batņa. D. Mieriņa joprojām lepojas ar skolu, jo tā esot atzīta par energoefektīvāko ēku, Carnikavas bērniem vairs nav jābrauc mācīties uz Rīgu. Projektam esot bijusi liela politiskā pretestība. 

"Es esmu cīnītāja, jo uzskatu, ka cilvēkiem ir jātic saviem spēkiem," teica D. Mieriņa. 

Viņa vienmēr esot centusies sasniegt vairāk, nebaidīties un mācīties. To viņa sola arī Saeimas priekšsēdētājas amatā. D. Mieriņa pieradusi būt uzmanības centrā. Daļai cilvēku viņa vispirms asociējas ar Carnikavas Nēģu svētkiem, kuros novada priekšsēde uzņēmās vadošo lomu. Kāds bijušais Tautas partijas biedrs atcerējās, ka jau TP laikos viņa esot bijusi "uz sevi tendēta dāma, bet ambīcijas ne vienmēr bija pamatotas ar zināšanām un plašāku skatījumu uz lietām".

D. Mieriņa ir uzaugusi Ādažos, kur mācījās astoņgadīgajā skolā, bet pēc tās beigšanas ar agrofirmas "Ādaži" stipendiju devās uz Bulduru Dārzkopības tehnikumu, pēc tam atgriežoties Ādažos, kur strādāja dārzkopībā. Tad iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur studēja lauksaimniecības zinātnes. Maģistra grādu vispārējā kvalitātes vadībā viņa ieguva Rīgas Tehniskajā universitātē. Sākumā strādāja Valsts ieņēmumu dienestā audita nodaļā, pēc tam astoņus gadus Satiksmes ministrijā, kur no audita nodaļas vadītājas izauga par Iekšējā audita un kvalitātes vadības departamenta vadītāju. Pirmo reizi par Carnikavas pašvaldības deputāti kļuva 2001. gadā, bet no 2009. līdz 2021. gadam bija novada priekšsēdētāja, pēc tam līdz ievēlēšanai Saeimā – Ādažu novada deputāte. D. Mieriņai ir trīs pieauguši dēli.