Partly Cloudy 11.1 °C
C. 20.06
Maira, Rasa, Rasma
Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens pārvaldes glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieks Jānis Skrims.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens pārvaldes glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieks Jānis Skrims.
Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

Stājušies spēkā grozījumi makšķerēšanas noteikumos. Rīgas pilsētā un tās tuvākajā apkaimē ir ļoti daudz ūdenstilpju, kurās ik dienas copmaņa veiksmi izmēģina tūkstošiem makšķernieku.

Reklāma

To, vai vienmēr tiek ievēroti noteikumi, ikdienā kontrolē Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes glābšanas un sabiedriskās kārtības nodaļas darbinieki.

Kā makšķernieki ievēro noteikumus, skaidro nodaļas priekšnieks Jānis Skrims un galvenais inspektors Juris Jubalts.

Grozījumi nosaka, ka lomā drīkst paturēt ne vairāk kā vienu līdaku, kuras garums ir lielāks par 75 cm. Vai ir gadījies sastapt makšķerniekus ar divām vai vairāk līdakām, kuru garums pārsniedz 75 cm?

J. Jubalts: Šāds loms ikdienas makšķerniekam gadās ārkārtīgi reti. Kopš es strādāju, vasarā tā parasti bijusi viena reize, kad es esmu saticis kādu, kuram lomā būtu divas šāda izmēra līdakas. Viena – jā.

Nozīmīgs ir arī kuģošanas līdzekļu pārvietošanās ātrums, īpaši ātri ir ūdens motocikli.

J. Skrims: Ātruma ierobežojumu Rīgā uz ūdens ir visai daudz. Taču 

lielākajā daļā ūdenstilpju ātra braukšana ar ūdens motociklu nav aizliegta, ja vien tas nenotiek tuvumā pie peldētājiem, ostas teritorijā.

J. Jubalts: Ostas akvatorijās, kā arī pie vairākām laivu piestātnēm, piemēram, Juglas upē, ir izvietotas zīmes vietās, kur aizliegts radīt viļņošanos.

J. Skrims: Ātruma jautājums uz ūdens līdz šim vēl nav pietiekami sakārtots, un ir jāpaļaujas uz savstarpējo cieņu.

Kā ir ar makšķerēšanas kartēm, laivu un to motoru tehniskajām pasēm, atpūtas kuģa vadītāja apliecību? Vai tām vienmēr jābūt līdzi?

RPP Drošības uz ūdens pārvaldes glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas galvenais inspektors Juris Jubalts.

J. Jubalts: Atšķirībā no ceļu satiksmes uz ūdens kuģošanas dokumentiem, tajā skaitā tehniskajām pasēm un kvalifikācijas dokumentiem, ir jābūt līdzi, tas ir noteikts normatīvajā regulējumā. Savukārt makšķerēšanas kartei jābūt kopā ar vēl kādu dokumentu, pēc kura var identificēt personu – respektīvi, jābūt kādam dokumentam ar attēlu, vārdu, uzvārdu un personas kodu. Piemēram, derēs arī autovadītāja apliecība.

Ja laiva reģistrēta kā motorlaiva, bet tai vispār nav uzlikts motors vai arī tas ir pacelts un pārvietošanās notiek ar airiem, vai nepieciešams kvalifikācijas dokuments?

Par pārvietošanos ar paceltu dzinēju katrs gadījums jāskata individuāli. 

Liela daļa cilvēku šādā veidā mēģina izvairīties no atbildības par to, ka viņiem nav attiecīgā kvalifikācijas dokumenta. 

Jebkurā gadījumā, ja tiks konstatēta persona, kas piedalās satiksmē, pārvietojoties ar airiem ar laivu, kas reģistrēta kā motorlaiva, tai ir pacelts piekaramais motors, kura jauda pārsniedz 3,69 kW, – ir nepieciešama attiecīga kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikācija.

Reklāma
Reklāma

J. Skrims: Šādas situācijas ir, un tās bieži pavada arī alkohola reibums. Tāpat bieži vien jau uzreiz ir skaidrs, ka ar šādu laivu tik tālu no krasta ieairēt vispār nav iespējams.

Kā ar laivas vadīšanu alkohola reibumā? Vai ir atšķirība, ja tiek vadīta airu vai motorlaiva?

J. Jubalts: Ja 0,5 līdz vienas promiles reibumā tiek vadīta airu laiva, ir paredzēts brīdinājums. Sods 40 eiro paredzēts, ja reibums ir līdz 1,5 promilēm. Ja reibums ir lielāks – sods ir 120 eiro. Ja tiek vadīts motorizēts kuģošanas līdzeklis, sākot no 0,5 promilēm, sods jau ir mērāms simtos eiro un tiek noteikts vadīšanas liegums no viena līdz trim gadiem atkarībā no tā, cik stiprs ir reibums.

J. Skrims: 

Mēs kā iestāde vēlētos, lai sankcijas par airu laivas vadīšanu reibumā būtu vēl bargākas. 

Par šādas laivas vadīšanu reibumā līdz vienai promilei ir tikai brīdinājums. Taču šāda laiva var būt aprīkota ar dzinēju. Ja šāda laiva ar iereibušu vadītāju brauc pa ostas teritoriju, var notikt visai lielas nepatikšanas. Tas pats peldētāju tuvumā.

Kādi kopumā ir biežākie pārkāpumi, ar ko nākas saskarties?

J. Jubalts: Attiecībā uz makšķerēšanu – tā visbiežāk ir neiegādāta sezonas karte, kā arī makšķerēšana lieguma vietās. Savukārt, runājot par kuģošanas līdzekļu satiksmi, kuģošanas līdzeklis netiek apgādāts ar glābšanas līdzekļiem – glābšanas vestēm un tur, kur nepieciešams, glābšanas riņķi. Reizēm trūkst arī cita aprīkojuma, kam jābūt kuģošanas līdzeklī.

Airu laivai glābšanas riņķis ir obligāts, ja tās garums pārsniedz četrus metrus. Taču glābšanas vestes ir obligātas visiem, kas ir laivā.

Tāpat nedrīkst aizmirst, ka laivā jābūt pirmās palīdzības aptieciņai. Jābūt arī liekšķerei, ar ko izsmelt ūdeni. 

Motorlaivā un kuterī obligāti jābūt airim, lai arī cik liels būtu kuģošanas līdzeklis.

J. Skrims: Dzinējs var apstāties kuģu ceļā, un pretī nāks liels kuģis. Tas nespēs apstāties. Ir vēl viena lieta, ko vēlējos atgādināt. Ir aprīkojums, ko līdzi nosaka ņemt normatīvie akti. Bet ir arī nereglamentētais aprīkojums. Tā būtu drošības aukla, kuras viens gals ir piestiprināts pie dzinēja bloķēšanas pogas, otrs – pie vadītāja. Gadījumā ja cilvēks izkrīt no laivas, dzinējs izslēdzas. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēks izkritis no laivas un motors nav pārstājis darboties. Laiva turpina gaitā iet.

Viens no tādiem gadījumiem bija tieši pirmajā maijā, sezonas atklāšanā 2022. gadā. Tas bija Juglas ezerā 300 metru no krasta. Cilvēks ir pilnā ekipējumā, ūdens vēl visai vēss (6–8 grādi). Labi, ka netālu bija citi cilvēki, kuri to pamanīja un varēja cilvēku izglābt. Ja tas notiktu kādā citā maija datumā, kad cilvēku ir mazāk, domāju, šis nelaimīgais līdz krastam paša spēkiem nebūtu ticis. 

Laiva pēc vadītāja izkrišanas parasti iet pa apli un cilvēks ir šī apļa vidū… Jo jaudīgāka laiva, jo lielāks vilnis un izredžu izglābties mazāk.

Jāatceras, ka glābšanas vestēm obligāti jābūt uzvilktām personām, kuras nav sasniegušas 12 gadu vecumu. Bet citiem tā ir brīvprātīga izvēle. Un tomēr es ieteiktu šīs vestes vilkt visiem. Veste noturēs virs ūdens jebkurā situācijā. Tāpat tā palīdzēs saglabāt siltumu un nopeldēt lielāku attālumu. Vestes kļūst arvien kompaktākas, bet to celtspēja nesamazinās. Tās netraucē kustībām.

Kā ar maluzvejniekiem un to liktajiem tīkliem? Vai to skaits samazinās vai paliek nemainīgs?

Kad mums piešķīra rūpnieciskās zvejas kontroles tiesības, gada laikā Rīgas ūdeņos izņēmām pa 15 kilometriem nelikumīgi ievietotu zvejas tīklu. Aizturējām 8–16 maluzvejniekus. Šobrīd izvelkam ne vairāk kā divus kilometrus tīklu gadā.

Pieņemu, ka liela daļa maluzvejnieku ir mainījuši lokācijas vietu. Mums ir diezgan nopietni tehniskie līdzekļi, ar kuriem maluzvejnieku tīklus var atklāt ļoti ātri.

Prātā palicis kāds gadījums, kad maluzvejnieku ieliktā tīklā bija 18 laši, svarā no 15 līdz 30 kilogramiem. Milzīgi. Mēs bijām klāti pieņiem un lašu ikriem, kamēr zivis atbrīvojām…

Bet šobrīd mūsu kontrole ir vainagojusies panākumiem, lai gan Rīgā šo sērgu nav izdevies izskaust pilnībā. Piemēram, aprīlī noķērām maluzvejnieku ar nēģu murdiem.

Ja pamana pārkāpumu Rīgā vai Pierīgā, ko darīt?

Var zvanīt pa tālruni 112. Dispečers savienos ar atbildīgo dienestu. Galvenais – nosaukt vietu, kur notiek pārkāpums, un izstāstīt, kas tieši notiek. Pierīgā var ziņot arī attiecīgajai pašvaldības policijai pa vietējiem tālruņiem, kā arī sazināties ar Valsts vides dienesta inspektoriem.

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
MEDNIEKS MAKŠĶERNIEKS
Reklāma