15.7 °C
Pagājušās nedēļas nogalē atklāts jaunizbūvētais Ķekavas apvedceļš. Atzīstos – gandrīz vai noslinkoju un uz lentas griešanas svinībām neaizbraucu. Var taču paskatīties ceremoniju feisbukā, bildītes un runas Valsts ceļu mājaslapā... Ziņkāre tomēr uzvarēja. Viens no pirmajiem jauno trasi arī izbraucu un jutos sajūsmināts. Starp citu, kas nav mazsvarīgi – darbi šeit pabeigti plānotajos termiņos.
Neviena krustojuma – tikai viadukti
Vairāk nekā 200 šeit ieguldītie miljoni, protams, dod katram Lietuvas un Polijas virzienā notēmējušajam aptuveni 10 vai 20 ietaupītas minūtes. Tas, ja godīgi, nav nekāds milzu guvums tālajā ceļā. Visvairāk vinnē vietējie – Ķekavas dzīve kopš 13. oktobra mainījusies būtiski. Nekādu tranzīta furgonu. Nekādu galvenās ielas šķērsošanas briesmu gājējiem. Nekāda lieka trokšņa un smaku. Nu tā kļuvusi par tiešām izcilu dzīvesvietu Pierīgā.
Manā vērtējumā jaunais ceļš ir skaistākais visā mūsu zemē. Finansētāji un projektētāji šeit ir atļāvušies tērēt mazliet vairāk, nekā par kilometru garu asfaltētu joslu pieņemts. Un ieguldīts šis "mazliet" (daži desmiti miljonu) ir tā sauktajā infrastruktūrā. Krustojumu nav – tikai viadukti. Joslas atdala spožas metāla barjeras, nostiprinātas ar hromētām skrūvēm. Skaņu barjeras piedevām. Apstādījumi kā Mežaparkā un Vērmanītī... Un visam pāri – ceļa zīme "Ātrgaitas ceļš". Pirmo reizi Latvijas maršrutos. Iespaidīgi!
Ko te nedrīkst?
Brīvības gaviles? Jā – 120 km/h (ar toleranci, kura jau atklāšanas stundās bija vērojama, visi 130+) te drīkst. Līdz ziemai raksturīgiem laika apstākļiem, kuriem iestājoties limits tikšot pazemināts līdz 90. Tātad pastāvīgai eiforijai ļauties nevar. Vērojiet ceļa zīmes!
Aizliegts šajā trasē iebraukt visā Latvijā plūsmas ātrumu krasi bremzējošajai lēngaitas tehnikai – traktoriem, kombainiem u. tml. – tiem joprojām jābrauc pa veco ceļu. Nedrīkst šeit braukt arī velosipēdi, mopēdi un skrejriteņi – daļā no apvedceļa 17 kilometriem tiem izbūvētas speciālas takas.
Gribu arī atgādināt sev un citiem – zīmes "120" nav rīkojums braukt ātrāk. Tā ir tikai atļauja vinnēt dažas minūtes (tikai dažas, jo kilometrs ar 90 vai 120 atšķiras tikai par 10 sekundēm). Vinnēt, kas gan lielai daļai automobiļu saistīts ar zaudējumiem – lielāku degvielas patēriņu. Lēmums jāpieņem katram pašam. Un, lai savs vai kolēģu ieguvums tiešām būtu reāls, lai brīvība nekaitētu drošībai, atgādinu dažus lielceļu likumus.
Pirmkārt – drošības distancei jāaug proporcionāli ātrumam. Tādēļ ātrajos posmos – nevajadzētu "līst pakaļā"!
Otrkārt – atceramies, ka ceļu satiksmes noteikumi prasa ārpus apdzīvotām vietām braukt pēc iespējas tuvāk ceļa labajai malai. Tātad pirmajā joslā (ja tā, protams, brīva). Pirmajā – pat tad, ja brauc ar maksimālo atļauto ātrumu. Tā diemžēl nedarām. Tas regulāri redzams Jūrmalas šosejā. Divās kreisajās joslās stumdīšanās, labā brīva…
Treškārt – vēlreiz atgādinu, ka vairums spidometru melo. Rāda lielāku ātrumu nekā faktiskais. Un nezinīši neizmanto ne tikai vasaras "atlaides", bet pat ziemas "90". Pārbaudiet savus ātruma rādītājus!
No kurienes nauda?
"Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, balstoties uz šādu sadarbības formātu, sakārtot var. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama," atklāšanas pasākumā teica VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
"Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību.
Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,"
sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs. "Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā," uzsvēra Karijs.
Finansēšanas veidu, tā lietojuma izpildījumu atzinīgiem vārdiem vērtēja visi atklāšanas ceremonijā runājušie. Tas vieš cerības, ka, pieredzi izmantojot, līdzīgas pārmaiņas A7 maģistrāles izskatā un darbībā pavisam drīz varam piedzīvot arī Iecavas un Bauskas apkārtnē.
