Šoruden nomedīju neliela auguma stirnu kazu. Novērojot dzīvnieku pirms nomedīšanas, nekas neliecināja, ka tam būtu kādas veselības problēmas.

Reklāma

Arī to vēdinot, neko netipisku nepamanīju līdz mirklim, kad sāku stirnai novilkt ādu…

Uz dzīvnieka krūškurvja ievēroju kādu veidojumu, kas pēc izskata atgādināja palielu rīsa graudiņu, taču tam bija mīksta struktūra. Vēlāk vēl vienu iekapsulētu veidojumu pamanīju arī muguras muskulatūrā…

Lai noskaidrotu, kas iemitinājies medījumā, paņēmu paraugus, tāpat arī dzīvnieka mēli un sirdi un nākamajā dienā tos nogādāju zinātniskajā institūtā BIOR Parazitoloģijas grupas vadošajai pētniecei Gunitai Deksnei.

Tika veikti izmeklējumi un noskaidrots, ka konkrētajā gadījumā stirnas muskulatūrā bija Taenia krebbei cistas.

'Taenia krebbei' cistās lenteņa veidotie kāpuri ir mazi (2–4 mm), apaļas līdz ovālas formas un dzeltenā/baltā krāsā.

“Taenia krebbei gadījumā stirnas ir starpsaimnieki. Pieaudzis lentenis parasti attīstās lapsas organismā un sasniedz dzimumgatavību. Šāda stirnas gaļa nav bīstama cilvēka veselībai, bet suņiem nebūtu ieteicams izbarot, jo parazīts potenciāli varētu attīstīties arī suņu zarnu traktā. Konkrētajā dzīvniekā invāzija nav augsta, jo sirds un mēle tīra, bet, tā kā cistas lokalizējas dziļi muskulatūrā, tad pieņemu, ka daudzas ar aci ieraudzīt nevar,” skaidro Gunita Deksne.

Taenia krebbei cistās lenteņa veidotie kāpuri ir mazi (2–4 mm), apaļas līdz ovālas formas un dzeltenā/baltā krāsā. 

Pieaugušie lenteņi dzīvo un aug plēsēju zarnās – gan lapsu, gan vilku. Plēsēji inficējas, apēdot inficētu gaļu. 

Pieaugušie lenteņi ražo oliņas, kas no saimnieka organisma tiek izvadītas ar fekālijām. Savukārt starpsaimnieki inficējas, apēdot augus, uz kuriem ir lenteņa oliņas…

Dzīvnieka kuņģī un zarnās gremošanas sulu ietekmē no olām izšķiļas kāpuri, kas izurbjas caur zarnu gļotādu, nonāk limfvados un asinsvados un tiek iznēsāti pa visu organismu. Muskulatūrā attīstās cistas. Šajā laikā dzīvniekam ir paaugstināta temperatūra, nespēks, caureja, paātrināta sirdsdarbība, sāpīga muskulatūra. Intensīvas invāzijas gadījumā dzīvnieks var nobeigties.

Lai arī cilvēki ar šo lenteni inficēties nevar un tā kāpuri iet bojā, gaļu vārot vai sasaldējot, doma vien, ka gaļā šādi ciemiņi ir, nerosina apetīti. Tāpēc konkrētās stirnas ķermenis tika iznīcināts.

Ko darīt, lai situācija mainītos? Pievērsties sīko plēsēju, īpaši lapsu, medībām. 

Un nomedīto lapsu nedrīkst pamest turpat nomedīšanas vietā!

 Ādu var izģērēt, savukārt ķermeni vislabāk sadedzināt vai aprakt pietiekami dziļi, lai tam nespētu piekļūt citi plēsēji, tādējādi samazinot iespēju lenteņiem vairoties.

Medību saimniecības attīstības fonds.

Lasi oktobra žurnālā "Medības": 

  • Mārtiņš Dadeiks. Citiem skaidrot medību gudrības ir ļoti liela atbildība!
  • Justs Dzedons. Ko darīt un ko labāk nedarīt ar nomedīto briedi?
  • No kucēna par suni. Pusgads. Tuvojas pirmais pārejas vecums!
  • Zosis. Putns, kas nekad neatkāpjas
  • Kā medību mājas dīrūzi pārvērst atzītā mazjaudas kautuvē
  • Kā medījuma gaļa nokļūst pārtikas apritē
  • Šaušanas atbalsti. Kurš labāks?
  • Noskaidro, kāpēc šauj garām? Testējam stobra kameru Tactacam 6.0

Abonē žurnālu šeit

Žurnāla "Medības" oktobra numurs.