15.7 °C
Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels pirmdien solījis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins tiks saukts pie atbildības par Alekseja Navaļnija nāvi.
Navaļnija atraitne Jūlija šodien Briselē tikās ar ES dalībvalstu ārlietu ministriem un Borelu.
"Mēs izteicām visdziļāko ES līdzjūtību Jūlijai Navaļnajai. Vladimirs Putins un viņa režīms tiks saukti pie atbildības par Alekseja Navaļnija nāvi," sociālajā tīklā "X" rakstīja Borels.
"Kā teica Jūlija, Putins nav Krievija. Krievija nav Putins. Mēs turpināsim atbalstīt Krievijas pilsonisko sabiedrību un neatkarīgos medijus,"
paziņoja Borels.
Navaļnija atraitne šodien publicēja videouzrunu, kurā solīja turpināt viņa cīņu pret Putina režīmu.
Eiropas diplomāti sacīja, ka viņa atkārtoti pauda apņēmību turpināt cīņu un aicināja ES aktīvāk vērsties pret Putina tuvāko cilvēku loku. Viņa arī brīdināja neslēgt nekādus darījumus ar Krievijas līderi vai cerēt, ka viņš mainīsies, sacīja diplomāti.
ES jau ir noteikusi bezprecedenta sankcijas Maskavai, tai skaitā Putinam, par Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, un amatpersonas atzīst, ka pēc Navaļnija nāves būs grūti piemērot Krievijai jaunas un vēl jaudīgākas sankcijas. Tomēr Borels sagaida, ka ES dalībvalstis ierosinās jaunas sankcijas tiem, kas ir tieši atbildīgi par slikto izturēšanos pret Navaļniju. Viņš paziņoja, ka Brisele arī simboliski pārdēvēs Navaļnija vārdā savu "melno sarakstu" ar cilvēktiesību pārkāpējiem.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacīja, ka ministri "ierosinās turpmākus sankciju pasākumus" saistībā ar Navaļnija nāvi. "Krievijas brutālais agresīvais karš (..) nav tikai karš pret Ukrainu, bet pret pašu brīvību," viņa piebilda.
Citi ministri sacīja, ka Putina lielākā pašmāju pretinieka nāvei vajadzētu stiprināt atbalstu Kijivai.
"Putins ir slepkava. Putins ir nogalinājis cilvēku, kurš cīnījās par brīvību, par demokrātiju, un tieši tāpēc mums ir jāturpina,"
sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna. "Visskaidrākā atbilde būtu, ja mēs beidzot darītu savu darbu. Mums ir jāatbalsta Ukraina," viņš uzsvēra.
Arī Beļģijas ārlietu ministre Hadža Lahbiba brīdināja, ka Navaļnija nāve izceļ draudus, ko Kremlis rada, turpinot savu ofensīvu Ukrainā. "Mums jāapzinās, kas šodien ir likts uz spēles," sacīja Lahbiba.
KONTEKSTS
Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs tika aizturēts 2021. gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma. Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu". Navaļnijs bija apsūdzēts arī ekstrēmismā. 2024. gada 15. vai 16. februārī Navaļnijs miris kolonijā Harpas ciematā.
